sproga

sprogai@navigator.lv — Wed, 16 Nov 2005 07:29:39 GMT

Smaidīt ir vieglāk kā būt iecietīgai.

Man parādījās Zīme...:)

sprogai@navigator.lv — Tue, 05 Jul 2005 12:45:50 GMT

Man šonakt dega dzīvoklis. Ja godīgi, es nezinu vai viņš vispār aizdegās, jo man pārtrūka „filma”.
Dega „īstenībā” kaimiņmāja. Ieliņai, kas šķīra manu māju no degošās, pat kārnāks zirgs neizsprauktos cauri.
Es, goda vārds, nezinu, kur man gadījās tāds dzīvoklis!!!
Es ļoti uztraucos un panikā domāju, ko es varu pa tiem dažiem mirkļiem glābt(Ko ņemt līdzi uz neapdzīvotas salas!?!)! Ķerstīju savas vasaras kleitiņas, un paņēmu tikai vienu džemperi, jo kam man pārējās biezās drēbes? Uz salām taču ziemas nav?!?!

Kad nosvīdusi pamodos, sapratu, ka to vienu kleitiņu, kuru ķēru no skapja es tiešām esmu nosapņojusi... žēl:( Tāda smuka, oranžīga ar sīkām puķītēm.

sprogai@navigator.lv — Fri, 01 Jul 2005 13:24:24 GMT

Vai mīlēsi līdz sirdspuksti atskanēs debesīs?:)

sprogai@navigator.lv — Tue, 07 Jun 2005 12:29:28 GMT

Es neesmu šobrīd aktuāla. Man nav problēmu. Gaidu. 20 dienas jau gaidu... gaidu...

draugiem.lv

sprogai@navigator.lv — Mon, 06 Jun 2005 08:54:28 GMT

Mūsu kūtrajai, kautrīgajai un slinkajai latviešu tautai tā ir vieta, kur dzimst ilūzijas... :)

sprogai@navigator.lv — Wed, 01 Jun 2005 12:46:42 GMT

Zosādiņa Taviem pirkstgaliem atbild...

sprogai@navigator.lv — Wed, 01 Jun 2005 08:29:22 GMT

Manī Mļums pret Tevi... atsitas kā pret stipru sienu un pretim nāk vēl spēcīgāk...

Rotaļīgi bērni mēs, kas nezina mēru, nezina robežu... līdz saulrietam, līdz rīta gaiļiem, līdz pēdējam...

sprogai@navigator.lv — Tue, 31 May 2005 13:49:57 GMT

Manī mīļums... bezgalīgs.... dziļš, sāpīgs un tracinošs!!!!!!!!

sprogai@navigator.lv — Mon, 30 May 2005 09:04:14 GMT

Aizplivinājās mans jāņtārpiņš uz tumšāku stūri - mani sasaukt…

Kontrastduša

sprogai@navigator.lv — Mon, 30 May 2005 07:00:22 GMT

Pamīšus maini dušā ūdeni no karsta uz aukstu un modelē... Pieredze modelē to, kas varētu notikt pēc mirkļa, pēc dienas, divām vai gada:
- Viņš atgriezīsies pie bijušās
- Pazudīs
- Vienkārši nobīsies

Aritmētika...

sprogai@navigator.lv — Fri, 27 May 2005 14:01:23 GMT

Kā skaitīt dienas līdz Z-svētkiem, lai tās nesanāktu tik daudz?!
Sadalīt reizinātājos?...
Es vairs neatceros neko no matemātikas... Taču jābūt kaut kādai skaitīšanas metodei, kas pietuvina ātrāk!!!!!!!!

Dienās, kad uzspīd saule...

sprogai@navigator.lv — Fri, 29 Apr 2005 13:38:17 GMT

Mazas skudriņas skūpsta matu saknītes...

Glezna

sprogai@navigator.lv — Wed, 27 Apr 2005 09:10:55 GMT

Jūtos kā gleznā, kurā esmu piezīmēta tikai pašās beigās... Gleznā, kur Lielupes krastā sadeg kritušie zari, pērnās lapas... Stārķa kājas stieg mālainajā krastā... Gulbji kā dūnu spilveni guļ sēkļos, ar kājām ieķērušies ūdenszāļu pinekļos... Makšķernieki pacietīgi salst ziemļvējā, kas nerosina vimbām apetīti....
Pilskanla vaigu dobēs trūdošie zari sprakšķ ugunskura liesmās... Svilst vaigi un pieķeru sevi pie domas, ka mūžīgi varētu apstaigāt pilskalna vaigu bedrītes un lasīt kaltušos sprunguļus un dedzināt, un dedzināt... Neko vairāk negribu kā justies Laimīga šai sprunguļu ellē... Netraucēti slīdēt ar acīm pa melnu un nelasītu burtu rindām un smaidīt tā kā es smaidu, kad neviens manī nenoraugās...
Ar acss kaktiņu redzu - Viņš tuvojas! Strauji! Liels! Melns! ... Apstājas 3 soļus no manis...
SUNS! Liels Suns! Roka momentā pietaustās pie medniekdesiņu kaudzes... Viena, otra, trešā... Tās pazūd rīklē kā filmas kadros, kad alpīnists jūt atpogājamies vienu pēc otras drošības naglu... Mana roka apstājas pie ceturtās desiņas – Sū-ū-nī-ti.... Suns pieglauž ausis, sašūpo asti un tuvojas... Ugunskuram, man, desiņām?!?!... Sajūtos kā tā sieviete no Kiplinga stāsta „Kaķis, kas staigāja kur pašam patīk”... O, jā, mans kaķis staigā šobrīd kaut kur drošībā, bet man ir bail... drusciņ.... citādi suns atgādina Vinniju, kura mani pameta sen... kaut kad tad... kad vēl nebiju zaudējusi nevainību un ilūzijas par neatkarības saldmi...
– Vi-i-innij...
SUNS ir TUVU... un atsaucas... Pārskrien saldi šermuļi – Vinnija mani ir apciemojusi... Ir tik viegli pieglausties SUŅA galvai un glāstīt to... mīļi... maigi... Ir tik savādi just šo TĀLO Mīlestību no Pagātnes sev klēpī... – Mans, Lielais Mīļais Suns.... Un tā mēs abi sēdējām... Suns vēroja gulbjus.... es urbos grāmatiņā, glāstot suni... bikstīju ugunskuru... un PIERADINĀJU SUNI VĒLREIZ...
Vēlāk, saņēmis vēl pāris desiņas, atnesis man izkaltušu vardi un sapratis, ka Sievietes dāsnā sirds aprobežosies ar apēstajām 6 desiņām, pēkšņi izlikās kaut ko sadzirdam un aizskrēja... tāpat kā atskrējis....:) ...
Savācām mantiņas, apdzēsām ugunskuru... un pametām apmetni... Vinnija sekos, es zinu.... viņa bija tikai uz mirkli aizmigusi... Viņa mani atradīs un mēs atkal sēdēsim viena otru stutējot un izliekoties, ka esam viena no otras tālu – savās domās, taču īstenībā jutīšu suņa trīsas savā sirsniņā... laikam jau mūžīgi...
Kā punkts šai ainiņai, kad minām taciņu atpakaļ, bija irdena un svaiga kurmja izstumta zemes kaudzīte.... Tā gan nav redzama gleznā, tāpat kā es...

Priedei Priede!:)

sprogai@navigator.lv — Fri, 22 Apr 2005 10:15:33 GMT

Vakar biju garā pastaigā gar jūru... par spīti tam, ka pūta negants ziemelis, par
spīti tam, ka ārā teju virs nulles... Es gāju apraudzīt priedi. Atspiedos pret
stumbru un neko nedomāju. Kā iekritusi akā... Pilnīgi nekādu domu. Pašā pēkšņi
tāds tukšums, kuru gribējās sapildīt ar priedes mizu. Un ieraudzīju...
Ko es ieraudzīju?!?!? Priedei blakus ir vēl viena priede - ne tik skaista, ne tik
stipra, ne tik stalta....
Viņas ir divas....
Priedei ir vēl viena priede...
Viņa nav viena....
Es pasmaidīju un atstāju viņas divatā...
Atskatījos...
Man vienmēr ir bail, ka es šo vietu pazaudēšu... Neko jau nevar paturēt, nekas nepaliek uz vietas...

Redz, arī priedei uzradās sava priede... :)

Āāāaā-ā-ā............rprāc!

sprogai@navigator.lv — Fri, 08 Apr 2005 12:04:41 GMT

Šai sexīgajā pavasara lietū augšlūpas sāļums pamodina vēdera dobumā tramīgus zvēriņus... Rokas pieskaras matiem...tie uzsūkuši mitrumu, pirkstu galiem čukst savas nerātnās domas... sakairinātie pirkstu gali stāsta Tev šīs fantāzijas...

Liekas jūtu Tavu smaržu, matu šķipsnumiklo pieskārienu pierei... Vieglu miklumu uz kakla un muguras.........

Āāāaā-ā-ā............rprāc!

Pārslēdzot programmas...

sprogai@navigator.lv — Fri, 08 Apr 2005 10:55:03 GMT

Līdz ar pavasara palu ūdeņiem uzpeld viss, kas noslīcis pagājušajā rudenī...
Liekas, ka aisberga neredzamā puse gaidījusi savu pavasari - tā pirmajos saules staros atkususi un mainījusi savu seju pret citu – svešu un nepazīstamu un pat savādi mīļu.

Kā var pamanīt šīs dīvainās pārmaiņas? Tu jūti... jūti, ka kāds neatslābstoši tur roku uz pults un seko līdzi Tavām gaitām...

sprogai@navigator.lv — Fri, 08 Apr 2005 08:52:19 GMT

Satikties ar Savu Cilvēku, šķiet, ir tas pats kas satikties ar Sevi Pašu. Citādi nevaru izskaidrot, kāpēc ir tik bail ielūkoties acīs, ar domām pieskarties...:)

Sirdspukstu gramatika...

sprogai@navigator.lv — Mon, 07 Mar 2005 12:56:56 GMT

Mana sirds jūt bez pieturzīmēm – saliec tās...
Manas jūtas, kā strauji zirgi – piesien tās...

Pūkaina. Laimīga. Vientuļa savā Laimē.

sprogai@navigator.lv — Tue, 01 Mar 2005 15:30:39 GMT

Esmu uz viļņa!:) Laikam astotā!:)
Devītajā - sašķīdīšu!:)))))))))
Tā notiek! Tā ir! Nekad par to nesanāk iedomāties, kad nesos ar dievišķīgu ātrumu augšup. Atskan auri, iedomāti aplausi.
Tas mirklis ar zelta medaļu kaklā un lauru vainagu TIK īss...

sprogai@navigator.lv — Thu, 24 Feb 2005 08:13:28 GMT

Kā gribi - tā sauc!
Bet sauc!

sprogai@navigator.lv — Tue, 22 Feb 2005 11:54:15 GMT

Es eju klosterī!
Ap klosteri stādīšu bukšus!

Iemīlējusies

sprogai@navigator.lv — Tue, 22 Feb 2005 08:09:33 GMT

Jā, nu, te es esmu. Tāda. Līdz tizlumam iemīlējusies.
Tāpat kā skolas laikā.
Tā, ka nelaba dūša.
Pagulēt nevar.
Sirdī disene.
Acis kaut kur griežas riņī, neko neredzošas.
Vēderā liels dobums, kas aprij visu, ko tur iemet.
Prāts. Prāta nav.

Kailuma sajūta.

Tas nevilksies ilgi. Izdegs viss kurināmais un pelnos pārvērtīsies kaislību dzirkstis...

sprogai@navigator.lv — Fri, 18 Feb 2005 14:08:42 GMT

Jau piekto dienu es Tev nevaru atbildēt... Jau piekto dienu viss iekšā trīc un dārd... Piecas dienas teikti pārspīlēti skaisti un neglīti vārdi... Lūgts un kaitināts Dievs...

sprogai@navigator.lv — Fri, 18 Feb 2005 14:05:00 GMT

Mēs daudz runājam par attiecībām. Daudz tajās smieklu, naida, kaisles un pazemojumu. Un šie pārspīlējumi piešķir tām garšu. Kā ēdinam sāls, kā garai lietainai dienai pērkona dārdi un zibeņi, kā upei krāces... Drīksti pievienot jebkuru citu salīdzinājumu šai virknei, kas izraisa bailes, ekstāzi, neprātu...:)

sprogai@navigator.lv — Fri, 18 Feb 2005 07:42:36 GMT

Lodīte pacelta papīra lapai kā giljotīna... Man bail... Man bail, ka tā kritīs un pēc tam vairs nebūs nekas...