| 5:15p |
Vajag emocijas...
Esmu kā narkomāne, kurai uz viļņa jābūt ir visu laiku... Kā nokāpj no adatas tā sākas lomkas. Man visu laiku ir vajadzīgs emocionāls pacēlums, un tas jau manuprāt ir Ku-Kū! variants...
Ā, un vēl man vajag naudu - daudz naudas, un tā lai viņai nebūtu tendence beigties, siltas mājas - savas mājas, un kādu nedēļu absolūta miera, tā, lai man nav jādomā par darbu, skolu un lietām, kurām es netieku galā. Es neko nemāku savā dzīvē risināt! Galu galā es esmu tikai sieviete, un man nav spēkos izdomāt un sakārtot visu savu dzīvi, es vienkārši neesmu tik stipra. Uz kādu brīdi esmu stipra, bet ilgstoši nē. Man ir svarīga sadarbība, jo viena es nemāku strādāt. Man vajag kādu "kurinātāju", topītāju... kočigāru, nu, pofig kā to sauc! Vienā vārdā man ir sajūta, ka es te viena uz šīs pasaules par kaut ko cīnos, ko man nafig pilnīgi nevajag! Man neko nevajag! Vsjo, ierakties sūnās un aizmigt! Esmu runājusi. Bet neesmu neko pateikusi... |