bija smaga nakts, jo sanāca gara cīņa ar nelūgtu viesi- maijvaboli. pusstundu mēģināju saņemties tai tuvoties, pēc tam domāju, ko ar to radību iesākt. risinājumu gan labāk neatklāt. tad nu paredzēto 5 stundu vietā tik 4 sanāca gulēt. jau zināju, ka būs laba diena..

pa dienu klausījos draudzenes stāstā par šķiršanos un jau iepazīšanos.
niezēja pirksti uzrakstīt viņam, bet tomēr pašcieņa šoreiz neļāva. un labi, ka tā.

tagad vakarā cilvēku stalkošanas spējas atkal pārsteidz. labi, ne tik daudz spēja kā tāda, bet jēga tam. kas bijis, tam jāpaliek kā 1.aprīļa jokam Vecrīgā. nevajag man atgādināt tik neatgādināmas lietas.