cik jauki, ka skrējējs skrējēju pasveicina. :) būs jādara man arī tā.

Tā nu ir sanācis, ka baigā vienatne. Pirmā diena un jau nezinu, ko iesākt.

nu nu kādēļ tik ļoti neiet? :( no paredzētajiem atrisināmajiem jautājumiem es visa mēneša laikā esmu izdarījusi tikai vienu, pārējie 2 galvenie (un vēl daži ne tik galveni) kaut kur vēl gaisā karājas un jau sveras uz neatrsināmības pusi, bet man nav plāna ne B, ne C. meh.
tik vien liela nesakārtotība, ka tas neizskatās pēc manas ikdienas.

Pirmo reizi šogad pasēdēšana ar savējiem svaigā gaisā. Vēl tik pat svarīgi ir fakts, ka šodien beidzot varēju izgulēties.
Šito laimi.
Vēl būtu jauki, ja mans šī vakara sarunu biedrs nebūtu mani atstājis ar neatbildētiem jautājumiem, bet tik daudz labumu jau nevar gribēt.
Priekā!

bija smaga nakts, jo sanāca gara cīņa ar nelūgtu viesi- maijvaboli. pusstundu mēģināju saņemties tai tuvoties, pēc tam domāju, ko ar to radību iesākt. risinājumu gan labāk neatklāt. tad nu paredzēto 5 stundu vietā tik 4 sanāca gulēt. jau zināju, ka būs laba diena..

pa dienu klausījos draudzenes stāstā par šķiršanos un jau iepazīšanos.
niezēja pirksti uzrakstīt viņam, bet tomēr pašcieņa šoreiz neļāva. un labi, ka tā.

tagad vakarā cilvēku stalkošanas spējas atkal pārsteidz. labi, ne tik daudz spēja kā tāda, bet jēga tam. kas bijis, tam jāpaliek kā 1.aprīļa jokam Vecrīgā. nevajag man atgādināt tik neatgādināmas lietas.

briesmīgs tukšums. tā tikai saka, ka daba tukšumu nemīl. tukši vārdi.