|
|
Monday, July 9th, 2007
|
10:58a - tour de friends
3 dienu laikā nobraukti ~195km: Skrunda- Pampāļi-Zaņa-Ezere-Ruba-Jaunauce-Auce-Lielauce-Jelgava [spēcīgo lietusgāžu laikā spidometrs atteicās darboties takā aptuvens rādītājs ar nobīdi +- 5km]
Lielākais, ko biju pirms tam nobraukusi vienā dienā 36km.
1.diena
6.jūlijs.ap 13 jau atprasos no darba un steidzos uz māju,pēc riteņa .
jau uz salaspils perona tiek satikti vēl 2 ceļotāji, tik uz siguldas pusi-chipsiks [kas ir interesanti izradās tour de friens piedalījās arī ugja vecākais brālsi-atkal pieradas pasaule ir maza] un romānz.
plkst 17 satiekamies pie stacijas ministrijas.priekšā jau vesels bars riteņbraucēju.Iečekojamies pie orgkomitejas un dodamies hotdoga meklējumpos pa centrālo staciju, atrodam tik 3 narvessenā.
17 45 esam uz perona gatavojamies 40 riteņu iekraušanai vilcienā.
Ar Orgkomitejas gādību Pasažieru vilciens mums norīkojis veselu vagonu riteņiem vilciena galā. Kāpjam iekšā supermodernajā vilcienā Rīga- Liepāja [ar dvd un kafijas automātu], lai kāptu ārā Skrundā.
Skrundā 40 riteņi tiek izkramēti 2min laikā [rekorc!]
Tad pavisam īss miniens uz Pampāļiem, kur 1.naktsmājas. Nobraukti 27km.
Tiek secināts, ka ar gadiem nekas nemainās.cilvēkiem 25+ joki ir tādi paši, ja ne trakāki kā mums.
Guļam pampāļu vsk sporta zālē.
2diena. Mostamies.brokasis. un jau ap 10 dodamies ceļā uz nākošo pieturas vietu.Ezerē, kur pats pagastvecis mums gatavo pusdienas.27km. pa ceļam līst, un Prizmas mētelīši pa 49sant nekur neder. Turpceļā iebraucam Zaņas pagasta padomā nobalsot referendumā.Ezerē mums 3 ēdienu pusdienas un tad trakais miniens pa pierobežas zemes ceļiem. Iebraucam Rubā apskatīt baznīcas drupas, muižu un Reņģes staciju,kurā dzimusi rakstniece Irma Grebzde.
Tad minamies uz naktsmājām Jaunauces muižā. pa ceļam mans ļasiks atteicās no priekšējā dubļu sarga. Sestdienā nobraukti 67km. Nogurums ņem virsroku un dodamies jau plkst 23 gulēt [ pārējie gan vēl līdz 2 augšā]
3.diena
Mostamies plkst 8, jo 9 jāpamet šī vieta. līdz nākošajai pieturas vietai 25km. Lielauces muižā pusdienas. Bailes par atpakaļceļu jo 90km nav joka lieta.
Lielauces muižā atkal 3 ēdienu pusdienas. pirms tam nopelstam ledainajā lielauces ezerā. Pēc pusdienām izbraucam uz Jelgavu. Nobraucot 5km sāk nenormāli gāzt, mētelīši neko nelīdz.slapjas galīgi. minamies. izšūstam. beidzot gluds asfalts.urrā. kādus 20km minamies ar 30km/st līdz atkal sākt gāzt. atkal slapjas. norāde- Jelgava 17km liek sasparoties, neticami nobraukti jau 75km. Beidzot tiek sasniegta Jelgava. prieks un gandarījums neizsakāms, jo
6dien vakarā bij depresija- jau mēģināju sarunāt, ka man brauc pakaļ.
bet pa gludu asfaltu nobraukt 90km ir vieglāk kā pa zemes ceļu 20km.
Sasniedzam Jelgavas dzelzceļa staciju plkst 17:30. Gaida mājupceļš ar vilcienu uz Salaspili.Atbraucot 20 mājās mani gaida gaileņu mērce. Kas var būt labāks par Šo!
Organizatore Sandra [tāds malacis] viss izdomāts, viss saorganizēts, viss tā īzzī.visi brauc cik ātri grib. var izmest ja vēlas kādu līkumu. tikai noteikts aptuvens laiks, kad jāierodas uz pusdienvietu vai naktsmītni.
Interesanti, ka piedalījās arī divi puiši ar cruiser-tandēmu, un brauca ātrāk par visiem, arī cilvēkiem, kas trenējas velokrosā. No sākuma gan likās dīvaini, vai ar tādu vispār var nobraukt lielu gabalu.re kā var un īzzī, un visiem pa priekšu- divu spēks!
p.s.
Paldies dievam jau 6dien no rīta dabūju velošortus, savadāk būtu pilnīgs vājprāc.
takā neesmu sapratusi kā šeit var ielikt bildes, sk. oranžo portālu
UN LIELS PALDIES mīļam LINCĪTIM bez kura es būtu palikusi čīkstot kāda lauka malā, jo tak lincīc braši tūrējās vislaik priekšā.
hehe.laikam baigi gari sanāca.bet te ir viss baigi koncentrēti sarakstīc
current mood: gandarījums (4 comments |comment on this)
|
|
|
|