| |
[Jan. 9th, 2009|10:22 pm] |
Kāpēc vienmēr sanāk tā, ka darot to ko pašam dikti gribas sanāk sāpināt draugus!
Šitā lietiņa kaut kā neštimmē, jābūt iespējai to darīt pozitīvu visiem, bet kā?
Nezinu, kas notiek, bet reizēm gribas nelikties par apkārtējo ne miņas, un ieslīgt tajā dīvainajā un neparastajā.
Gribas to nesaprotamo reibu,kas notiek, no tā visa, jucekļa.
Bet bail, no tā, kas būs vēlāk...
Reizēm, labāk mazāk domāt, tikai jūti un punkts. Par sekām domāsim tad, kad zinās kādas tās būs!
Esi laimīgs, dzenies pēc eiforijas, pat tad, ja kād mēģina atrunāt, tas esi tu un nepazaudē sevi!!! |
|
|