. ([info]spisok_korablei) rakstīja,
@ 2019-05-14 03:55:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:https://www.youtube.com/watch?v=5TbQftYOKms

... un galu galā tur, pāri sliedēm, saule ir tikai spilgta kniepadata, ar kuru tu spēlē "nesaki ne jā, ne nē, ne balts, ne melns". spilgti atceros seju, taču ne vairs tā cilvēka vārdu, kurš reiz man teica - viss pēkšņi kļūst neglīts, kad to apspīd maija saule.

citreiz agri no rītiem, manam trolejbusam apstājoties pie sarkanās, pamanu cilvēkus mašīnās, kas izskatās tik izgulējušies un priecīgi, ka es iedomājos - viņi noteikti brauc uz lidostu. protams, varbūt nebrauc. nu, bet vienmēr taču iespēja, ka viņi turp dodas? un man kļūst šausmīgi skumji, ka man jāpaliek te, kur mani nekas netur. bet vismaz kādu brīdi esmu padomājusi par lidostām, par cabin crew please take your seats for take - off.

viss plūst, viss mainās. tā taču saka, vai ne? bet man šķiet, ka kādā brīdī mēs vienkārši saprotam, ka kaut kam ir jāmainās, jo ceļš tā pagriežas, aizlīkumo. tāpēc, manuprāt, tās nevar vis saukt par pārmaiņām. ne par īstām. ne gluži. tā vienkārši ir tā pati dzīve, kas tā vai citādi iegrozās. es tikai atkārtoju pie sevis pašus skaistākos mirkļus, izberot tos savā plaukstā un tad saverot atpakaļ uz diega. kā jau mēs visi. pārsvarā tās ir manas mīļākās dziesmas, kaut kādas atmiņā ieķērušās ainas no ceļojumiem, tie esam mēs - tie mēs, kas mēs bijām pašā sākumā.

ir ļoti auksti. ir tik auksti, ka tad, kad Tu spēlē kaut ko pie klavierēm, pirksti īsti neklausa un ķeras paši aiz sevis. tā ir tik skaista melodija, tik vienkārša, nesarežģīta. mēs tobrīd spēlējam "atmini, kas šī ir par melodiju". es taču to zinu. es zinu, kas ir komponists. tas man ir tik ļoti uz mēles gala, ka smaidu un piekrītoši māju ar galvu līdzi. vēlāk, kad Tu jau esi prom, es, protams, atceros. tā ir Grīga "Arieta", skaistākais, ko vispār iespējams kādam pateikt, kad ir tik auksti.



(Ierakstīt jaunu komentāru)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?