Sapņi ir tik trausli.. uz tiem nekad nedrīxt paļauties, jo jebkurā brīdi (kas visticamāk arī notiks), tie sašķīdīs milions kripatiņās un iztvaikos nekurienē..
Viss.. cik paradoksli.. es tik gribēju kko savu, kko kas mani piesaistītu, bet nu jau vais neko.. turpināšu ar burvīgi noviltotu smaidiņu vergot citiem.. :/