Manai sieviņai!

Mana mīļotā! Katru rītu, atverot acis un ieraugot Tevi, es priecājos, ka tā esi tieši Tu, kas man blakus vēl guļ un drusku šņākuļo. Tik skaisti nešņākuļo neviens uz pasaules!
Tu pagriezies uz otriem sāniem. Es noglāstu silto vietu uz palaga, kur Tu tikko gulēji. Mans mīļākais cilvēciņš! Lūkojos Tavā pakausī ar miegā sabužinātiem matiem.
Tu - mans dvēseles draugs! Tiklīdz to iedomājos, manā sirdī sāk putot mīlestība un acīs sariešas laimes asaras. Asara norit un saslapina spilvenu.
Lūdzu, esi un paliec tāda, kāda Tu esi! To es lūdzos Tavam pakausim.
Es dievinu tās domas, kas rodas šai galvā! Es dievinu Tavas lūpas, kad tās smaida! Es dievinu to, kā Tu rauc pieri, kad dusmojies! Es dievinu Tavas rokas, kad tās uzgulst maniem pleciem samīļojot! Lūdzu, esi un paliec tāda, kāda Tu esi!
Man patīk rūpēties par Tevi. Man patīk, kā Tu rūpējies par mani. Man patīk Tava gudrība, kad es niķojos. Man patīk, kā Tu lūdz man padomu! Man patīk tās lietas, ar kurām Tu aizraujies! Un vēl man ļoti patīk Tev patikt!
Aiz laimes iešņukstos. Tu pagriezies pret mani un atver acis.
Nebrīnies, ka es te šņukstu. Es vienkārši esmu ļoti laimīgs! Pievelc mani sev cieši klāt. Tā mēs klausīsimies, kā pukst mūsu sirdis. Lielas sarkanas un pūkainas kā Valentīndienas spilventiņi.
Kā mums abiem ir paveicies - mēs iepazinām visīstāko mīlestību! Paldies mums!

Tavs mīļotais

P. S. Visas izsaukuma zīmes šai vēstulē veltītas tikai un vienīgi TEV.

Raimis :-)