Vakar vakarā, kad pārnācu no sporta, izgāju vēl riņķīti ar Betiju pastaigāt. Marco arī nāca līdzi.
Vins man pastāstīja kāda ir situācija slimnīcā ar viņa tēvu. 💔 negribu pat iedomāties kā viņš jūtas. Un apbrīnoju kā viņš var izolēt savu sāpi un koncentrēties uz darbu.
Šodien Helmūtu atkal operē. Viņam mugurkaulā tiek likta metāla plāksne kas tur kopā muguru, jo pirms pāris dienām tika izņemti metastāzēm saēstie skriemeļi dēļ kuriem viņam bija nenormālās sāpes. Bet neskatoties uz to… viena plauša gandrīz vispār vairs nedarbojas jo ir pilna ar vēzi un mugurkauls arī. Tas ir visur! Viņa vēzis. Un viņam esot atlikušas DIENAS. Nevis mēneši, nevis nedēļas - DIENAS!!!

Kāpēc vislabākajiem cilvēkiem ir tik ātri mūs jāpamet?! Helmuts nav vēl gatavs aiziet. Viņam bija plāni pensijai. Un vins gribēja pavadīt tik daudz laika ar mazbērniem!
Kā lai es to visu paskaidroju Robinam?! Viņš gandrīz katru dienu prasa, kad varēs atkal apciemot vectētiņu slimnīcā. Robins zin, ka viņam ir vēzis. Vins zin, ka tas vairs nav ārstējams. Bet vins arī tic ka opis vēl kādu laiku dzīvos mājās.


Kārtējo reizi ceru uz brīnumu.