|
Mar. 28th, 2010|02:13 pm |
Kad es beidzot to iemācīšos- netērēt laiku cilvēkiem, kas nav mana laika vērti?
Katra adata tik sasodīti sāp. Bet es tās rauju ārā ar smaidu uz lūpām.
It kā nesāpētu.
Kāpēc tu man to nodari? Un kāpēc man tas vispār vēl turpina sāpēt?
Laikam tieši tāpēc, ka tik ļoti neesmu to pelnījusi.
Un tu pat nesaproti, cik liela dāvana es tev esmu un, ko tu ar laiku pazaudē.
Dusmojos pati uz sevi, ka man tik sasodīti ļoti sāp tas, kam nevajadzētu sāpēt. Reizēm dzelzs maskas sasodīti atriebjas, izrādās esam "Dzelzs atraitnes" ar milzu pīķiem iekšpusē acu izduršanai. |
|