smaržo svaigi nopļauta zāle. reti cilvēki aizsteidzas no pēdējā vilciena māju virzienā. augšā virs tevis tālu spīd zvaigznes. visā savā godībā ir izklājies piena ceļš. tik tu lēnām un nesteidzīgi čāpo mājup. kurp skriet, steigties? tevi tāpat neviens negaida. vari izbaudīt mirkļa burvību ar tāltālām zvaignēm...
varbūt kādreiz, citā dzīvē....
Aizved mani uz Slīteres siliem,
Kad tur sila purenes zied.
Man tik bieži šai dzīvē ir vīlies,
Gribas kaut ko no tīra mazliet.
Šis un tas par šo un to - Komentāri
spies (spies) wrote 2. Augusts 2005, 00:40
tālas noskaņas zilā vakarā (vai varbūt kā citādi)