Bet īsumā - jau Daksis viens pats bi ko vērts. Ar savām dziesmām, iesnām un deguna šņaukšanu. Un spēlēšanu no sirds (vismaz no malas rodas tāds iespaids)
Paši vakara galvenie darboņi bij labi, ļoti labi. Vijolnieces, kas plikām kājām ņemās pa fūžiem, Efrims ar savu dīvaino balsi un, un, un...
Vienkārši jādzird. Bij pāris gabali, kas pietrūka, bet, kā jau īstenam latvietim, nekad jau nebūs labi :D