Šodien pamanīju kā tiek jaukta nost centrālā pasta ēka.
Lai cik dīvaini nebūtu, tā ēka man atgādināja nevis par kaut kādiem marku laizīšanas pasākumiem, bet par telefonu sarunām. Starprajonu un starptautiskajām telefonu sarunām. Mūsmājā telefona nebija, tāpēc bija jāiet uz tuvāko dzelteno bleķa nojumi ar taksofonu, ja vajadzēja kādam piezvanīt. Tā bija uz Engelsa ielas, gandrīz pie Suvorova ielas. Mums pat bija ieviests speciāls trumulītis, kurā tika liktas divkapeikas speciāli zvanīšanai.
Bet ja bija jāzvana kaut kur nerīgā un nerajonā, tad šie aparāti vairs nespēja līdzēt, tad bija jāiet zvanīt no "speciālajiem" aparātiem. Un tad bija jāiet uz galveno pasta ēku, tur bija citi aparāti un citas iespējas. Neatceros vairs nianses kā un ar ko bija jānorēķinās, lai varētu pa tiem agregātiem zvanīt, bet tas parasti bija Notikums. Pats gan nevienam uz tādām "tālām" vietām nezvanīju, bet mēdzu iet līdzi vecākiem.
Tāda man bija pasta ēka.
Šis un tas par šo un to - Komentāri