| Redzeslokā 29 - Glābēji. |
Jun. 17th, 2010|10:06 pm |
Šī vienkāršā enciklopēdija par glābšanas darbiem visdažādākajās situācijās, ar bagātīgu faktu un ilustrāciju materiālu, uz divām stundām man lika aizmirst visu apkārt notiekošo, jo vienlaikus tā ir fundamentāla liecība par attieksmi pret cilvēka dzīvību un dzīvi vispār.
Mani aizkustināja tās pūles, tehniskie sasniegumi un izdoma, kas tiek veltīts cilvēka dzīvības glābšanai, citiem vārdiem sakot, tā neticami lielā pietāte, kas tiek izrādīta pret cilvēka dzīvību galvenokārt Rietumu pasaulē un Tālajos Austrumos. Tas ir tas, kas tik daudziem indivīdiem pietrūkst.
Apziņa par cilvēka dzīves vērtīgumu ceļas no paša cilvēka dzīves piepildītības un skaistuma. Jo plašāk dzīve ir pieredzēta, ar prieku dzīvota, jo lielāka pārliecību par dzīvības glābšanas nepieciešamību. Par šādu nostāju mēs lielā mērā varam pateikties sekularizācijas procesam un tā līdzi atnestajām vērtībām, kas aicināja dzīvot jēgpilnu un aktīvu dzīvi tepat uz zems, t.i., dzīvot dzīvi pirms nāves.
Šīs pārliecības lielākie pretinieki ir dzīvi noliedzošas reliģijas, ticībā balstīti pēcnāves apsolījumi, vai uz neeksistējošu ideālu sasniegšanu vērstas uzskatu sistēmas. Tās ir savaņģojušas gan atsevišķus indivīdus, gan veselas kultūras (Indija, arābu valstis, Krievija) un noliedz pietāti pret cilvēka dzīvību un iespēju realizēt laimīgu dzīvi. Šīs maldu koncepcijas nes nāvi un bēdas gan to gūstekņiem, gan līdzcilvēkiem.[1]
Starp citu:
Var novērot augstāku dzīves līmenis un labākus dzīves apstākļus valstīs, kur ir relatīvi liels ateistu, agnostiķu vai neticīgo skaits – Japānā (64%), Čehijā (54%), Zviedrijā (46%), Dānijā (43%), Francijā (43%), Vācijā (41%) un savā ziņā arī Igaunijā (49%).[2]
_________________________________________
1. Vatsa, K. Glābēji. Rīga: Zvaigzne ABC, 2001. 64.lpp.
2. Percent atheists, agnostics, non-believers in God by Country. http://old.swivel.com/graphs/show/8244121 |
|