| Sirdsapziņas balss |
[May. 25th, 2010|07:14 pm] |
|
Sapnī mana zemūdens bija apstājusies modernas, metropoles seklajos piekrastes ūdeņos, šo pilsētu pirms vairākiem gadsimtiem bija dibinājis pats kapteinis Nemo. Es biju devies zemūdens pastaigā pa apkārtni, jūras gruntī bija izbūvētas plašas galerijas un gaisma no to kupoliem izgaismoja zaļgano ūdeni, viss izskatījās tik skaisti, garām peldēja atkritumi un man nebija kājās pleznas un te es ieraugu tieši vienu pāri peldam. Prieks, kur tu rodies! Pirms vēl tās paņemu, cauri ūdens dzelmei un peldošajiem atkritumiem ieskanas mana sirdsapziņas balss: "Liec nost! Priekš kam tev tādas netīras vajag!". Šī nolāpītā balss ir abu manu vecmāmiņu balsu maisījums un pirms eju to kupēt, dusmīgi nosaku: "Viss, kas te iekritis un nogrimis, ir mans! Un tāds arī paliks!" |
|
|