spazio_zero

tur jau tā lieta, ka jāiet pa izvēlēto ceļu un nav nekādu apvedceļu, pat ne paralēlo ceļu. un lai kā arī gribētu, man nesanāk mainīt attieksmi, viss ir vai nu zajebis- mērķi, cerības uz izdošanos, prieks par gaidāmiem rezultātiem, vai arī pilnīgs pizģets, kad viss ir dirsā, lai gan nekas nav mainījies. a vot vienkārši iet savu ceļu, vēsā mierā, mērķtiecīgi- nemāku!