| mazā atskaite par maniem vīriešiem |
Jun. 8th, 2010|10:40 am |
Iecerētā seksa šajā nedēļas nogalē izpalika, diemžēl... vai par laimi, nezinu... tā jau, ka nekas nebija nevar teikt, bija daudz kas, bet apstākļi sakrita tā, ka kaut kas mums to prieku visulaiku liedza, lai gan vienā nepiedienīgā epizodē mūs pieķēra, bet labi, ka tas nebija no mūsu patstāvīgajiem draugiem un biedriem, bet nu neko...
Tā vietā es tagad atkal sāku ar Andri komunicēt, labi, ka viņam bija jāstrādā un uz kodienu netika...
nu jā, tagad vienīgais pluss mums ir tas, ka es beidzot saku visu ko domāju, visu... bez jūtām un jeb kādas mīlestības... pajautāju kāpēc vienmēr tā situācija sanāk tāda kā sanāk, par viņa attieksmi, izturēšanos utt...šķiet, ka tas ir pluss...
vai es to gribu? hm... laikam jau, vismaz es pašlaik nespēju pateikt nē, nu es spēju to pateikt, bet es to tā nespēju, laikam jau ir taisnība, ka tie pirmie vīrieši vienmēr uz ilgu laiku ķermeņa šūnās paliek.. pievelk mani pie viņa, tomēr...
un varbūt šobrīd tā ir labāk, neko nopietni, bet tomēr tā - tīri sportam kādreiz vajag...
LAikam jau ir tā, ka tad, kad es tikšu viņam pāri psiholoģiski - atnāks arī tas mans īstais un nopietnais, vismaz es tā ceru... |
|