|
Jun. 7th, 2010|09:50 am |
Beidzot mans fiziskais un garīgais stāvoklis ir tāds, ka varu ko par savu nedēļas nogali uzrakstīt :)
Piektdien viss sākās jauki - un beidzās arī. Satikāmies pus9os stacijā, tālāk biļetes un sēžamies vilcienā :) pirmo reizi mūžā pīpēju vilcienā - tualetē, kamēr tikām līdz Cēsīm bija jau trīs aliņi iztukšoti un vārdusakot bija jautri. Cēsīs mūs sagaidīja dāmīte, kas aizveda uz Līviem, nu kadi 6-7 km no Cēsīm, bet tas savu nozīmi ieguva tikai svētdien :) Tur sagaidām Dzintara brāli un dodamies pie viņu radiem. Protams, ka mani nokristīja par Jāņa draudzeni, bet nu nekas, tā smukā kā mani nodēvēja, visu vērsa par labu. Ja neskaita iešanu lejā, ārā pīpēt, kad biki paslīdēja kājiņa :)
Sestdienas rīts sākas draņķīgi, pēc 4 stundām miega un ļoti lielām pohām. Toties brokastis un kafija gultā, paldies Dzintaram :) lēnām sapošamies un ejam uz īsto vietu, 4 km pa mežu, nekas.. LAbi, bija smagi - pohas un miegs mācās virsū :) Tikām tur, sveicināšanās ar visiem sen redzētajiem un neredzētajiem :) līdz pirmajai volejbola spēlei tika izdzerti 4 ali, tad sapratu, ka laikam nevar dzert - grūti spēlēt, bet nu tik un tā aliņu tukšoju non-stopā... Sportošanā gāja labi - voļļukā mums 2. vieta, visur citur - sliktāk nekā gribētos, bet nu nekas. Vakara nagla laikam bija mana fotosesija un apkārtnēsāšanās ar 4 šņabja pudelēm, pilnām :D eh.. mājās ar Dzintaru aizlavījāmies ātri, ap 12iem.. viss jau būtu labi, ja vien tajā mežā nebūtu apmaldījušies, bet satiktie cilvēki mūs izglāba. Tā bija cūcene nakts vidū satikt cilvēkus, kas dodas turp pat kur mēs :)
Svētdienas rīts bija draņķīgs, gan pohas, gan nogurums un kaulu sāpes... Vienīgo autobusu mēs nokavējām pa 20 minūtēm.. nācās uz Cēsīm iet ar kājām, paldies D, pēc 2 km izdevās nostopēt mašīnu.. un ap 4iem es jau biju savās mājās. Nogurums protams liels un viss sāp nežēlīgi. Smagi, pat šodien...
Tagad galvenais trešdienas eksāmens pie Ērikas, būs jau šodien jāsāk tam pagatavoties... eh... |
|