| |
[Apr. 13th, 2013|03:26 pm] |
Vakar biju traka, pavisam nejauši, īsti nezinot, ko gribu, pie sevis uzaicināju puisi. Uz tēju... Un tikai tēju. Čalis bija jauks, interesantas sarunas, laba atmosfēra, puķes... Viņš gribēja ko vairāk, bet es nebiju vakar tam gatava. Un es nezinu vai vispār esmu tam gatava, it sevišķi ar viņu.
Kaut kas nenostrādāja, es viņā vairāk tikai draugu saskatu, nu priekš manis viņš ir par mierīgu, saprātīgu, "lauciniecisku?" un TIEVU!!! :D
Labi, piekasos sīkumiem, bet šodien dīvaina sajūta. Es esmu tā, kas neko negrib ar viņu un tādēļ jūtos vainīga. No rīta pamodos un pat neatcerējos, ka viņš guļ uz grīdas. Izejot no dzīvokļa kopā ar U2 mūziku man jau bija cits - Māris. Lūk arī atslēga uz visu patiesību. |
|
|
| |
[Apr. 13th, 2013|04:13 pm] |
|
Šokējoši, bet es sapratu, ka mīlu viņu. |
|
|