| |
[Sep. 22nd, 2010|10:46 pm] |
mana māte mani padara vājprātīgu, viņa laikam domā, ka pateicoties viņas moralizēšanai es Viņu pametīšu un atgriezīšos suņu būdā pie ķēdes. Tieši otrādi, viņa ir kā papildus katalizators, kas liek skriet uz priekšu, bet es tā negribu! NEGRIBU, ka mātes dēļ es visu sasteidzu un metos pavisam pie viņa dzīvot, pašlaik tā ir lielākā nedēļas daļa, ko tur mītu, bet mājās braucu daudz un bieži... Viņas dēļ es nespēju mājās izturēt un elpot, viņa mani dzen izmisumā...
Bet es gribu, lai man viss skaisti izdodas.
LAikam vajadzēs pa kluso apprecēties un pateikt viņai. Tad viņai vairs nebūs tiesību neko moralizēt un skalot smadzenes. |
|
|