| |
[Feb. 10th, 2010|02:51 pm] |
ir tikai šajā gadā pusotrs mēnesis pagājis un jau esmu divreiz tā teikt kā pamesta!
Un abās reizēs tie bija pareizi lēmumi viņiem, tikai es palieku pie sasistas siles ar pukstošu sirdi. PAreizāk ir padarīt laimīgus trīs cilvēkus nekā mani vienu, stulbi, ja es visiem kļūšu par to vienu!
un sāli brūcē vēl iebēra cilvēks, kuram uzticos, tā vietā, lai mani samīļotu, kad to visvairāk vajag - sāk runāt par savu pieredzi... |
|
|
| |
[Feb. 10th, 2010|11:38 pm] |
|
nu labi, īstenībā man vajadzētu būt priekam un gan jau, ka kur iekšā viņš arī tup, ko lai saka, mans labākais draugs un līdz šodienai iespējamais mīļākais būs atkal papucītis, es biju uz mutes... bet nu tā tam bija jānotiek... |
|
|