| |
[Feb. 4th, 2010|10:17 pm] |
šonakt atkal gulēju draņķīgi, ja maz to par gulēšanu var saukt, radās vēlviens stāsts, tik šis daudz šizīgāks, bet manam bargākajm kritiķim patika un tas ir galvenais :) svētdien ar tēti iešu uz hokeju, nez kā tas būs ar viņu kopā, tikai divatā pavīd dienu ārpus mājas, datoriem un TV, kaut kas tāds jau labi sen nav darīts. Pēdējā laikā kaitina dažu kursa biedru, precīzāk, biedreņu rīcība - par katru mazāko sīkumu iet pie lietvedes, un ar pārmetošu toni jautā kapēc tā a ne šitā, un pēc uzvaras pilnais smaids un teksts - es visu kursu izglābu, bet labi, tas jāpārvar, droši vien es pati tik sev radu lielākās grūtības un problēmas...
Njā, vēl man naktī nāca svēta atziņa, ja tu pirms iemigšanas domā, kā cilvēkam atriebties, tad tā nav bijusi pat iemīlēšanās, bet aizliegtais auglis un tikai, bet, ja tu tikai uztraucies vai ar viņu viss kārtībā, ka viņš sen nav draugos bijis, un jūti to, ka galvenais, lai viņam ir labi, tad tas ko nozīmē. |
|
|