| |
[Jan. 12th, 2010|08:45 am] |
|
viena diena līdz paši zināt kas... biki traņķīgi ap sirdi jau ir, bet neko darīt, nezāle neiznīkst :)) toties pirms aizmigšanas bija atmiņas par piedzīvoto Āgenskalna mīļākajā mājā.. |
|
|
| Nekad nenosūtīta atvadu vēstule |
[Jan. 12th, 2010|10:53 pm] |
Nekad neaizmirsīšu tos mirkļus, atmiņas un sajūtas. Fantastisko drošības sajūtu, tēju gultā un apskāvienus visas nakts garumā. KArstuma sajūta, kas bija vienkārši guļot blakus, tā spēja Tevi pamodināt tikai ar savu dīdīšanos (šamam esot drausmīgi ciešs miegs, ha!),un 8.dzīvokļa aura būs man ilgi vēl atmiņā.
Bet visam labajam reiz pienā gals, šoreiz tas bija Tevis radīts lēmums jau pirms sākuma, un laikam esmu pateicīga, ka tā. Bija jauki, skaisti, un arī pašlaik ir ļoti sāpīgi, bet kas mūs nenogalina - padara tikai stiprākus. Acīmredzot nebija lemts un jā - varbūt arī tas bija pat pārāk idilliski!
Novēlu, lai izdodas atrast to, ko dodies tur meklēt, novēlu izdzīvot realitāti un redzēt tālās zemes, bet vēl vairāk novēlu saprast Sprīdīti, kurš devās meklēt laimi! Atrodi arī Tu savējo.
Ar skaistām atmiņām prātā,
Tava Agnese! |
|
|