Excel, win, be 1st

Fonā skan saldsērīga amerikāņu Britnijas, nu jau viegli apvēlušās, dziesma.

Jauna, skaista un progresīva meitene Līga, tabakas dūmiem vijoties gaisā, sapņaini un žēli skatās uz smuko un sportisko Jāni, ar kuru kā nekas nesanāk, tā nesanāk. Smēķēt viņa sāka, lai izskatītos pieaugušāka un lai labāk vestos neveiklās sarunas — kā jau to dara citi, kuriem tās lietas sanāk labāk. Varbūt arī reklāmas, un varbūt, tā pavisam nedaudz, arī tā Jāņa dēļ. Kas to vairs var atcerēties.

Arī Jānim tā Līga tā kā nedaudz patīk. Tikai viņam ir viena problēma — viņš hroniski nepanes tabakas smaku. Viņš ir jutīgs vīrietis un arī nopietni izturas pret savu veselību — viņam ir lieli plāni futbolā vai hokejā, vai basketbolā. Viņam jau šī meitene patiktu, taču ikreiz, tuvojoties viņai, dārgo smaržu aromātu pārmāc šī riebīgā tabakas smaka, no kuras ikreiz acīs parādās nodevīgs miklums un aizsit labi nostādīto un vīrišķīgo balsi. Bet Jānis taču nav dzejnieks. Viņš ir sportists (!), viņam nepiedien ar as'rām acīs aizsmakušā balsī teikt savu runājamo meitenei.

Tā nu viņi dzīvoja ilgi un laimīgi, bet katrs savu dzīvi (viens gan nomira ar plaušu vēzi jau mūža briedumā). Bet viss taču varēja beigties citādi, ja nebūtu šīs cigarešu smakas un dūmu. Vai ne?