Drebuļi pār muguru noskrien
kā aukstas rasu piles
sajūtas saviļņojošas
mīlēt
tas nozīmē arī ciest
un šoreiz neliekuļoju
es mīlu
tātad esmu...
pazūdu pazūdu
Saules spēks
mani tur
pie tevis-
Ja mīlestība
ir sūdu strīpa
Kas ir Naids?
Spēks pateikt Nē
Tā ir stipra cilvēka griba
Un šobrīd daudzi saka "jā", kāpēc ne?
Esmu
tātad sevi mīlu..
tātad mani mīl...
Labības košais zaļums
dzīvība
pavasaris mostas
ES un Tu
kā balta lapa
uz kuras rakstītas izsaukuma zīmes
Č čč
dziesmas piedziedājums
un domās esi pie drauga
alkoholisms
Uzsniga un nokusa
mīlestība pret Tevi
realitāte
Vis būs labi
Viņa teica- viņš neticēja
tukša saruna
Pulksten trijos randiņš
satraukums
kaut 20 gadi jau kopā..
Izmisums, satraukums
lūgšana pēc palīdzības
dvēseles kliedziens...
Dot, ja nelūdz
vajag... vai nevajag..
gribas palīdzēt
Vakars .. saule slīd norītā.. tālu aiz horizonta, lai citā pasaules malā iepriecinātu kādu ar savu spožo staru, lai sildītu kādu nosalušu putnu meža ielokā.
Manī sajūtas vientuļas, kaut ļaužu apkārt daudz un katrs rausta uz savu pusi..
es meklēju.. to savu es... vai drīzāk esību.. un sūtību uz šīs zemes..
mani nepamet doma, ka man ir kāda loma šai dzīvei.. tā nav mazsvarīga ... pat pārk svarīga.. tikai tas ir, kā cietais rieksts, ko nevaru atkost.. es domāju, domāju, par to kā šobrīd ir.. vai tas ir tas.. tas viss kas ir... vai ir kāds kaujas uzdevums.. kāds mērķis, kas vēl jāiekaro.. bet te nav doma par vēlmēm... bet gan par dzīves uzdevumu... līdzīgi kā mācītājs saprot, ka viņa dzīves solis ir būt par mācītāju...
Tā nu man liekas, ka es savu dzīves soli vēl minu, vēl taustos.. ir uzkāpti kalni ir arī kritieni.. bet tomēr kaut kā taustos apkārt.. domāju, kas ir tas īstais.. tas īstais dzīves uzdevums..
kā lai nonāk.. līdz šim....
Šodien pirmais ieraksts, līdzīgi ka pirmais skūpsts, neveikls..
gribas izspļaut visu, kas iekšā darās.. bet vai tas vajadzīgs... šis mirklis tik jauks
un atcerēties man būs ļauts
tai dienā.. ka sevi par soneti nosaucu..
savu jauno vārdu uzbūru... no meža aktrises, tālās zvaigznes un klostera meitas.. un vārda neviena.. kas jau eksistē cibā.. nonācu pie soneta..
tas vārds maigs, kā manas rokas glāsts
franču dziesma skan fonā.. un nejau tāpēc , ka to uzliku, bet spotifai savā .. uzstājīgajā ritmā saka.. šī ir tava šodienas dziesma.. kalusies.. ma...
un es klausos un rakstu, un atzīstos rakstīšanas mīlestībā..
kaut rakstīt neprotu ( kā jau visi kautrīgie latvieši sevi noliek pie zemes un tad lēnām mēģina paši ķepuroties uz augšu.. uz augšu.. pasakot sev...
Tu esi šī brīža zvaigzne...
tik vēl nevienam neesi vajadzīga...
kas tad īsti ir mūsdienu zvaigzne.. kur labs mārketings.. un laba sevis lielīšanas prasme.. un spēja sevi parādīt labākā gaismā kā mēs esam..
es esmu.. tātad es dzīvoju..
un elpoju.. Vai esi labāks par mani?? nedomāju.. Tu gan tā domā.. bet savā būtībā esam vienādi.. no mātes miesām nākuši .. un par smagu zemi palikuši, kad tā stunda sitīs..
mēs esam vienādi... "sūda būšana"": Tu teiksi., bet tā tas ir... un līdz ar to mans nesakarīgais skribelējums, lai paliek.. šeit šai interneta vidē uz visiem mūžiem , kā apliecinājums .. ka es esmu,.. es biju...
Ar jaukas dienas sākumu jums visiem novēlu.. šo 13 datumu ierakstīt savā piezīmju blociņā kā Sonetas parādīšanos pie apvāršņa
au revoir