Tādas mēdz būt tās Rīgas ielas , kur bezcerība un bezjēdzība jūk kopā ar sapņiem.
Pēdējā laikā pa vakariem pirms aizmigšanas sapņi mani nāk indēt nost. Tie virpuļo kopā ar apņēmību tomēr kut ko darīt.
Tikko gar kafejnīcas logiem aizsteidzās zolīds pāris. Abi ap trīsdesmit un abi ļoti līdzīgos labos,melnos mēteļos. Viņa smaidīja. Viņš gan izskatījās norūpējies. Vai viņa tiešām tajā brīdī Elizabetes ielā bija laimīga?