Man vajag uzreiz zināt ciparus , lai zinātu visus sīkumus ar ko man jārēķinās.
Citādāk tā ir atkal ņirgāšanās no mazu bērnu puses.

TV padara mani tādu kā slinku

Karstam gaisam paceļoties pār cilvēkiem es atcerējos ,ka jāpaliek tepat uz vietas, kur stāvu.

Tu biji manā sapnī. Blakus istabā.Tu runāji klusā angļu valodā.
Un tad bija pieskāriens. Tu pavilki manu segu nostāk.
Es nekādi Tev neatbildēju. Aiz spīta.
Bet tas pamazām gaist.

mamma vairs nerunā - viņa bļauj un uzbrūk... es loti sen ar mammu neesmu runājusi...

vienkārši ar kādu aprunāties...

esmu uz zālēm - nervu stabilizējošām un miegam. esmu visu laiku tāda miegaina un galva kā vate.
Ja Jūs zinātu kā man gribas beidzot iziet to kursu , lai viss šitas beigtos. Lai būtu skaidra galva un psihologs pateiktu -" jā vairs nekas nav jālieto. Vari irt dzīvē droši." vai kautko tādu citādāk pateiktu.
Šobrīd es domāju , ka pie mašīnas vadīšanas neķertos.

Ja tā godīgi , tad tas man šķiet rupji un tas sen jau ir palicis nepatīkami...

man šķiet , ka mamma pret mani izturas kā pret vīrieti, jo esmu garāka par viņu un padomju laika skaistuma standartos neiekļuva meitenes ar tonizētu ķermeņa muskulatūru.

aizbraukt un atstāt visu pagētnē un aiz sevis.
pāršķirt jaunu lapu.