sokolade's Journal

pojetrij
Karstais ūdens vārās mājā,
Dzelži zem galda skaļi rūc,
pirksti velkas dūrē vājā,
Mājai nāve tuvojas - aši mūc!

Atslēdz gāzi, apgāz vāzi,
Atslēga rokā, putni kokā sauc,
"Mirsi! Mirsi!",
Pret sauli skrien un pieri rauc.

Tiki prom no vajātāja,
Dziļā sniegā mežģās kāja,
Asinis un asaras aiz muguras,
Ātrak tikt pie sargātāja.

Pie durvīm skaļi klauvē,
Tās atver un tu esi iekšā,
Tālumā nikna nāve taurē,
Aizbēgi no tā, kas bij' tev priekšā.

Nu gan vari atpūsties,
Savu sargu pamīļot,
un dzidrā priekā nopūsties,
ka vari viņu samīļot.