Soikina muldētava

urn:lj:klab.lv:atom1:soikins Soikina muldētava Gudri d*** nav malku cirst. Gudri d*** nav malku cirst. matiss.silis@gmail.com soikins 2010-01-01T16:14:09Z 2010-01-01T16:14:09Z Politiskā astroloģija urn:lj:klab.lv:atom1:soikins:29707 2010-01-01T17:06:00 2010-01-01T17:06:00 2010-01-01T16:14:09Z 2010-01-01T16:14:09Z Nav nekāds pārsteigums, ka gadu mijā masu medijus pāršalc dažādu nākotnes paredzētāju prognozes par 2010. gadu. Avīzēs un interneta portālos ar savām fantāzijām dalās gan astrologi, gan gaišreģi. Šajā jomā nekas nemainās un droši vien arī nemainīsies vēl ilgu laiku un, kamēr šīs muļķības paliek tām atvēlētajās izklaides un sadzīves sadaļās, tikmēr pat es neiespringstu. Varbūt kādai/-am sieviešu līdztiesības aizstāvei/-im varētu saraukties uzacis, kārtējo reizi horoskopu aprakstus ieraugot <a style="color: rgb(102, 0, 0);" href="http://www.tvnet.lv/">interneta ziņu portāla</a> sadaļā "Sievietēm", taču tik pat labi kādam/-ai vīriešu tiesību aizstāvim/-ei varētu rasties tikpat pamatotas pretenzijas pret tā paša portāla "Vīriešiem" sadaļas top rakstu "Bezmaksas bēres autovadītājiem dzērājiem". Šāda ākstīšanās nav nedz jauna, nedz es loloju cerības, ka tā izzudīs kā peņa palielināšanas reklāmas pēc e-pasta filtru uzstādīšanas. Stereotipiski domājoši portālu redaktori un spameri ir neizzūdošas sugas, tāpat kā stereotipiem atbilstoši lasītāji un Kenijas princim savas kredītkartes datus sūtoši e-pastu lietotāji. Interesantāk kļūst, kad astrologu viedokļi ielaužas "ziņu" sadaļās. Ziņas taču nav nekāda izklaide, bet gauži nopietna padarīšana. Tādēļ nolēmu rūpīgi iepazīties ar ziņu sadaļās publicētajiem speciālistu viedokļiem. Galu galā, "jāsaglabā atvērts prāts" un es nevaru apgalvot "ka visi ir krāpnieki, kamēr neesmu visus pārbaudījis" (TM). <a name="cutid1"></a> Diena.lv pacentusies lasītājus <a style="color: rgb(102, 0, 0);" href="http://www.diena.lv/lat/politics/hot/astrologs-saredz-ka-maizisa-iekseja-balss-velas-parmainas-sava-darbiba">iepazīstināt</a> ar plaša profila speciālista Kristapa Baņķa viedokli par ģenerālprokurora Maizīša iekšējo balsi. BNS žurnālisti, kuru ziņu pārpublicē cienījamais laikraksts, nav vakarējie un mājasdarbu ir izpildījuši - Baņķa kungs nav nekāds kaktu zīlnieks, bet "sertificēts astrologs un numerologs", kas viņa viedokli automātiski padara par "Ziņu", nevis "Izklaides" līmeņa materiālu. Baņķa kunga profesionalitāte no teksta rindiņām spiežas, kā putas no Jaunā gada šampanieša pudeles! Speciālista augstās klases apliecinājumam pietiek vien ar šo citātu: "Lielāks plusu skaits ar nelielu pārsvaru ir tam, ka Maizītis varētu tikt pārvēlēts, bet te pat viegla pūciņa var visu pagriezt citā virzienā.". Kā jebkuram numeroloģijas speciālistam labi zināms, pūciņa (specializēts termins) ir grūti kvantificējams lielums, par kuru numerologi strīdas akadēmisko žurnālu lappusēs, taču pēc tam, kad vēlēšanu rezultāti būs zināmi, Baņķa kungs noteikti varēs izskaidrot kādēļ viņa prognoze bijusi precīzāka par paša <a style="color: rgb(102, 0, 0);" href="http://en.wikipedia.org/wiki/Ole_Einar_Bj%C3%B8rndalen">Oles Eināra</a> šāvienu. Tiem, kas vēl šaubās par ziņas saturisko vērtību, pievienošu vēl vienu Baņķa kunga atziņu: "Pašlaik un vēl ilgi ap Jāņa Maizīša pārvēlēšanu konkrētība nav gaidāma. Un, visticamāk, tās nebūs līdz pat pēdējam brīdim. Plāni tiks grozīti, mainīti un pārmainīti." Visticamāk, kā konkrētai naglai gandrīz uz galvas! Savukārt jaunu, modernu dizainu (kreisā izvēlne bija totāls fail, to jums katrs tehnoloģiju blogeris pateiks) ieguvušais TVNet <a style="color: rgb(102, 0, 0);" href="http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/298276-astrologs_ja_tauta_lugs_zatler_glab_valsti_vins_varetu">piedāvā</a> izsmeļošu Latvijas politikas smagsvaru nākamā gada izredžu aprakstu. Viedoklī dalās astrologs Andris Račs par kura sertifikācijas eksāmenu rezultātiem un dalību profesionālajās asociācijās, diemžēl, nekas nav minēts. Spriežot pēc speciālista izteikumiem, profesionālā izaugsme ir tikai sākumposmā. Piemēram, Rača kungs aizraujas ar tādām frāzēm kā "visdrīzāk", "varētu", "varbūt kļūdos", "var jau būt". Ir atsevišķi veiksmīgi momenti, kas rāda, ka Rača kungam piemīt astrologa talants, piemēram, "Ja skatāmies attīstību, tad drīzāk laba nekā slikta.", ir viens no retajiem spozmes mirkļiem, kurā "v frāzes" vietā tiek lietots daudz veiksmīgākais "drīzāk... nekā..." salikums. Daudz vājāku iespaidu atstāj speciālista viedoklis par Einara Repšes izredzēm: "Repšes aiziešanu no amata neizslēdzu - ne tāpēc, ka viņam kārtis sliktas, bet par Repši šajā amatā neesmu drošs tāpēc, ka viņš tāds principiāls, ar visām no tā izrietošajām sekām." Izdzirdot "neesmu drošs", lasītāja apziņā iezogas aizdomas, ka Rača kungs ir latvietis parastais bez plašām un padziļinātām zināšanām, kas viņam ļautu komentēt politikas procesus, bet tikai maskējas ar zvaigžņu tulka vārdu, lai lētticīgajiem iebīdītu savu lāmera viedokli par sabiedriskajiem notikumiem. Pavisam priekšstatu sagandē raksta noslēgums "Ne Andrim Šķēlem, ne Aivaram Lembergam augšupeju šajā 2010.gadā es nevaru iedomāties."" Cerams, ka, pirms sertifikācijas eksāmena, pieredzējušākie kolēģi Rača kungu informēs, ka frāzes "nevaru iedomāties", "manuprāt", "neesmu drošs" jāaizstāj ar "zvaigznes nevēsta", "karte rāda", "nav izteiktas dominējošās planētas". Skeptiķa dilemma urn:lj:klab.lv:atom1:soikins:29681 2009-12-20T23:39:00 2009-12-20T23:39:00 2009-12-20T21:44:15Z 2009-12-20T21:44:15Z Ir mirkļi, kad, skatoties televīziju vai klausoties radio, kritiski domājošam cilvēkam gribas smieties par naivajiem un absurdajiem izteikumiem, ko jādzird no žurnālistu, politiķu vai kādas citas ekrāna sejas. Taču, kad muļķību straume nepārstāj plūst, bet to paudējs gadiem nepazūd no zilā ekrāna, smiekli vairs nenāk. Dažreiz ne tikai gribas raudāt, dažreiz pārņem niknums, kad zūd ticība, ka esi nevis nelabojama naivuma, bet rafinētas citu lētticības ekspluatācijas liecinieks.Taču dažreiz kļūst pagalam bēdīgi, kad saproti, ka vēro muļķības triumfu, kas maskējas kā gudrība, cēlums un žēlsirdība. Pavisam smagi ap sirdi paliek tad, kad saproti, ka īsti neko nespēj darīt, jo sapratīs tikai savējie, taču to ir tik gauži maz. Šis ir stāsts par skeptiķa dilemmu Ziemassvētku labdarības laikā. Par akciju “Eņģeļi pār Latviju”.<a name="cutid1"></a> Iepazīstieties - Gundega Ir pagājis 20. decembris, kurā ar lielu svētku pasākumu noslēdzas Ziedot.lv, LNT un vēl vairāku juridisku un fizisku personu sāktas un izvestas labdarības kampaņa “Eņģeļi pār Latviju”. Šajā vakarā Latvijas Neatkarīgās televīzijas kanālā varējām vērot labdarības maratonu visas dienas garumā. Kā parasti, nauda tiek vākta slimu bērnu ārstēšanai un šogad, lai palīdzētu pieciem bērniem, vajadzīgi nepilni četrdesmit tūkstoši latu. Līdz ar akcijas propagandas kampaņas sākumu, manu uzmanību piesaistīja meitenes Gundegas stāsts. Kad redzēju reklāmas klipu, kurā skatītāji tika iepazīstināti ar meiteni, mani, kā nelabojamu skeptiķi, pārsteidza vairākas lietas – pirmkārt, septiņus gadus jauna meitene, kurai ir smagi smadzeņu bojājumi, raksta dzeju!; otrkārt, meitene, kura lāga nespēj noturēt galvu, zīmē!; treškārt, meitene, kura nespēj runāt, lasa trīs valodās! Bez tā visa, īsajā klipiņā paspēju pamanīt veidu kādā mazā Gundega komunicē ar ģimenes locekļiem. Tas atgādināja kaut ko jau redzētu, tādēļ nolēmu painteresēties vairāk un uzmeklēju akcijas organizatoru mājaslapu, kurā atradu šādu stāstu: “Gundegai ir septiņi gadi. Meitenītei piedzimstot, nekas neliecināja, ka mazulītei būtu veselības problēmas. Taču pēc gada ārsti Gundegai noteica ļoti smagu un retu diagnozi – MDS sindroms. Trīs gadus strādājot pēc ASV Institūta programmas Gundegas dzīves kvalitāte ir uzlabojusies. Meitenīte sazinās ar vecākiem ar datora palīdzību, zīmē, raksta dzejoļus un lasa grāmatas trijās valodās. Vecāki tic, ka turpinot nodarbības, viņu meitiņa reiz staigās un runās. Taču lai to paveiktu, meitenei divas reizes gadā jādodas uz Ameriku, kur Gundegai sastāda ārstēšanās programmu. Lai Gundegai palīdzētu, nepieciešami 11 888, 64 lati.” Aizdomas tikai pastiprinājās un vērsās plašumā. Biju uz skeptiķa dilemmas sliekšņa. Atbalstītā komunikācija Pirmais, kas tā piesaistīja manu uzmanību, klipā par Gundegu bija veids, kā viņa sazinājās ar ģimenes locekļiem – atpazinu tā dēvēto atbalstīto komunikāciju (facilitated communication). Šīs metodes ideja ir šāda – cilvēkiem, kuriem ir grūtības pārvaldīt savu ķermeni, ir iespējams palīdzēt sazināties ar apkārtējiem, izmantojot atbalstīto komunikāciju. Terapeits, atbalsta pacienta roku, plaukstu vai pirkstu (dažreiz to pilnībā satverot, citreiz pieturot pacientu aiz piedurknes, atkarībā no pacienta kustību ierobežojuma apjoma) un, uztverot tikko jūtamas pacienta kustības, vada viņa roku pa datora klaviatūru, palīdzot nospiest taustiņus. Tādējādi pacients spēj komunicēt, ievadot tekstu datorā. Divdesmitā gadsimta deviņdesmitajos gados atbalstītā komunikācija kļuva populāra ASV, kur to izmantoja ar autismu sirgstošu bērnu terapijā. Rezultāti bija fantastiski un šķita, ka būs jāpārskata visi priekšstati par autismu. Šķietami atpalikušie bērni sāka sazināties sarežģītos teikumos, rakstīt dzeju, ar panākumiem apmeklēt skolu un pat iestāties augstskolā! No autisma cietušie uzstājās konferencēs, kur, savu terapeitu atbalstīti, teica motivējošas runas. Tā bija sensācija. Rožainais stāsts gan bija īss, jo medaļai izrādījās arī otra puse. Drīz vien ar atbalstītās komunikācijas palīdzību tika iegūti ne tikai dzejas panti un motivējošas runas par to kā mēs visi varam sasniegt ko vien vēlamies, neskatoties uz visiem šķēršļiem, bet arī daudz nopietnākas lietas – krimināli apvainojumi seksuālā izmantošanā. Sekoja aresti, tēvi nonāca aiz restēm, jo bērni, kas līdz šim nebija spējuši runāt, tagad atklāja viņu smagos noziegumus. Ģimenes tika sagrautas un sākās tiesu darbi. Taču, situācijai iegūstot šādu pavērsienu, atbalstītā komunikācija tika pakļauta nopietnai zinātniskai testēšanai, jo bērnu seksuāla izmantošana nav nekāda joka lieta. Rezultāti izrādījās ne mazāk šokējoši, kā atbalstītās komunikācijas sākotnējie panākumi. Jau sākotnēji skeptiķi bija pievērsuši uzmanību tam, ka nav saprotams, kā bērni, kurus neviens nekad nav mācījis rakstīt, spēj izteikties sarežģītos teikumos, kā bērni, kas nespēj veikt vienkāršus ar iztēli saistītus uzdevumus, spēj radīt dzeju. Tāpat daži vērīgākie bija pamanījuši, ka bērniem izdodas rakstīt pat neskatoties uz klaviatūru ar brīvi gaisā paceltu roku, tas ir, bez kāda atskaites punkta, kas ļautu apzināties rokas izvietojumu attiecībā pret klaviatūru. Tāds varoņdarbs nevienam veselajam nav pa spēkam (ja neticiet – pamēģiniet. Aizveriet acis un paceliet labo roku virs klaviatūras. Pamēģiniet ar rādītājpirkstu uzrakstīt kādu teikumu). Pēc vairākiem zinātniskiem testiem, šaubu vairs nevarēja būt – ar atbalstošās komunikācijas palīdzību sazinās nevis bērns, bet terapeits. Kad gan bērnam, gan terapeitam tika parādīts priekšmets un pēc tam lūgts to nosaukt, bērns to bez grūtībām izdarīja. Kad priekšmets tika parādīts tikai bērnam, bet ne terapeitam, bērns vairs nespēja uz jautājumu atbildēt. Kad bērnam tika parādīts viens priekšmets, bet terapeitam cits, bērns vienmēr nosauca to priekšmetu, kuru bija redzējis terapeits. Vairāki desmiti pētījumu ar simtiem pārbaužu nedeva nekādu pamatu uzskatīt, ka atbalstītā komunikācija palīdz slimajiem bērniem komunicēt. Atbalstītās komunikācijas izmantošana par pierādījumu tiesā, tika pārtraukta. Apvainotie tēvi, onkuļi un brāļi tik attaisnoti, taču ģimenēm nodarīto postu vairs nebija iespējams atlīdzināt. Karotītes bija atradušās, taču nelāgā sajūta saglabājās. 1994. gadā Amerikas Psihologu Asociācija izplatīja komunikē, kurā "atbalstīto komunikāciju" vērtē, kā "pretrunīgu un nepierādītu komunikatīvo procedūru, bez zinātniski demonstrēta pamata tās efektivitātei." (<a href="http://www.apa.org/about/division/cpmscientific.html#4" target="_blank">http://www.autism-watch.org/rx/fc%28apa%29.shtml</a>) Vai atbalstītā komunikācija ar to ir kļuvusi par vēsturi? Protams, ka nē. Aukstie fakti nedrīkst stāties ceļā skaistam stāstam. Gundega raksta dzeju un lasa trīs valodās. Viņai ir septiņi gadi un smagas smadzeņu traumas. Vai šeit varētu būt pretruna? “ASV institūts”Tas vēl nav viss, ne tuvu. Interesi izraisīja arī “ASV institūts”, kurā Gundegai sniegšot palīdzību. TV klipā tika minēta arī tā atrašanās vieta – Filadelfija. Atšifrēt par kādu institūtu ir runa, nebija grūti – Filadelfijā atrodas bēdīgi slavenais Institutes for the Achievement of Human Potential (IAHP), kas nodarbojas ar tādu bērnu kā Gundega “ārstēšanu”. Kādēļ “bēdīgi slavenais” un “ārstēšanu” pēdiņās? Vienkārši – IAHP ārstēšanas metodes efektivitātei nav nekādu empīrisku pierādījumu un tā ir balstīta maldīgā teorijā. To vēl varētu saprast, ja IAHP būtu pavisam jauna institūcija, kas propagandētu revolucionāru zinātnisku teoriju un skaidrotu empīrisko datu trūkumu ar savu relatīvo jaunumu, taču IAHP dibinātāji savu metodi izgudroja divdesmitā gadsimta sešdesmitajos gados un tās neefektivitāte tika konstatēta septiņdesmitajos. Kas tad ir šī metode un kāda teorija ir tās pamatā? Domana-Delakato tehnika jeb psihomotorā šablonēšana (patterning) balstīta teorijā, ka “ontoģenēze rezumē filoģenēzi”, tas ir, indivīda attīstības posmi atspoguļo viņa sugas vēsturi. Izejot no šīs teorijas, par garīgās un fiziskās attīstības atpalicības iemeslu tiek minēta neveiksmīga virzīšanās caur filoģenēzes posmiem. Pacientiem jāiziet viens attīstības posms, pirms iespējams pāriet pie nākamā. Acīmredzams, ka pirms bērns iemācīsies rāpot, viņam būs jāiemācās līst, bet ne tik acīmredzams secinājums, kas izriet no šīs teorijas, būtu, ka pirms bērns nebūs iemācījies staigāt, viņš nespēs runāt (galu galā, valodu mūsu suga apguva pēc tam, kad “nokāpa no koka”). Metode, kādā atpalikušajiem bērniem palīdzēt iziet šos posmus ir “psihomotorā šablonēšana” - bērniem, kuri nespēj veikt katram posmam raksturīgās kustības, to palīdz darīt terapeiti, vairākas reizes dienā palīdzot veikt nepieciešamos vingrojumus. Metodes autori uzskata, ka šādā veidā centrālajā nervu sistēmā tiek izveidots nepieciešamais kustības šablons. Savulaik ideja šķita interesanta, taču septiņdesmitajos gados tika veikti vairāki duči pētījumu, kuros tā arī neizdevās parādīt tehnikas efektivitāti. Tāpat īss mūžs bija teorijai, kurā balstījās Domana-Delakato tehnika, jo priekšstats par “ontoģenēzi, kas rezumē filoģenēzi” tika atmests, kad izveidojās plašāks priekšstats par to kā norisinās evolūcija - noskaidrojās, ka evolūcija nenotiek lineāri, bet ir sazarota (starp citu, lieliska grāmata par sugas evolūcijas vēsturi, kas atrodama katrā no mums ir Nīla Šubina “Your Inner Fish”, nevaru neieteikt), tas ir, pastāv daudzi dažādi “evolūcijas ceļi” un nav nekāda pamata uzskatīt, ka ontoģenēzei jāatkārto filoģenēze. 1982. gadā Amerikas Pediatrijas Akadēmija izplatīja savu pozīciju attiecībā uz Domana-Delakato tehniku, kurā neiesaka to lietot, jo tai nav empīriska pamatojuma. Tāpat speciālisti norāda, ka IAHP metode uzliek nevajadzīgus ierobežojumus bērna vecumam piemērotām aktivitātēm, pat apgalvojot, ka daudzas ierastās audzināšanas metodes bremzē bērna attīstību (http://web.archive.org/web/20030130115642/members.carol.net/~ndsc/doman.html). Neskatoties uz nespēju empīriski demonstrēt metodes efektivitāti, tā, tāpat kā atbalstītā komunikācija, nav aizmirsta – IAHP turpina darboties un piedāvāt neefektīvu “ārstēšanu”, kas robežojas ar krāpšanu. Kā norāda Amerikas Pediatrijas Akadēmija, IAHP uzliek milzu prasības vecākiem, liekot saprast, ka, ja tās netiks izpildītas par 100%, ārstēšana var neizdoties. Tādējādi vecākiem ne tikai tiek uzlikts milzīgs slogs, kas noved pie paguruma, stresa un attiecību saspīlēšanās ģimenes locekļu starpā, bet nodrošina IAHP ar attaisnojumu, kad “ārstēšana” neuzrāda rezultātus – vienmēr var vainot vecākus, kuri nav spējuši 100% izpildīt visas prasības. Dilemma Tā nu esam nonākuši līdz dilemmai. Ko darīt skeptiķim, nonākot šādā situācijā? Es uzskatu, ka Gundegas ārstēšanai saziedotie līdzekļi tiks izniekoti, jo palīdzība, ko viņai sniegs Filadelfijas institūtā būs neefektīva. Viņas ģimene turpinās tērēt laiku un spēkus bezjēdzīgos šablonēšanas vingrinājumos, turpinās vainot sevi tajā, ka veseļošanās process nevirzās uz priekšu. Viņus var saprast – izmisumā novesti cilvēki ķeras pie katra cerību salmiņa, pat ja tas ir tik fantastisks kā atbalstītā komunikācija. Es negribētu būt tas, kuram jāsaka šiem cilvēkiem, ka viņu meitai nevar palīdzēt. Tādēļ es lieliski saprotu arī Ziedot.lv un LNT komandu, kuri to nespēj un negrib darīt. Taču man arī nešķiet pieņemami pievilt sabiedrības uzticību un izniekot tautas saziedotos līdzekļus pseidozinātniskai “ārstēšanai” un man liekas neētiski un ārkārtīgi bezatbildīgi kritiski neizvērtēt Gundegas vecāku apgalvojumus par ārstēšanas panākumiem. Taču akcijas organizatoriem tā nešķiet. Ar Gundegu Ziedot.lv sadarbojoties kopš 2006. gada, taču manis sniegtā informācija par atbalstīto komunikāciju un IAHP viņiem izrādījās jaunums. Kas, manuprāt, ļoti labi raksturo akcijas organizatoru atbildības līmeni. Acīmredzot konsultācijas ar speciālistiem, kuri labi zina Filadelfijas metodi, nebija Ziedot.lv prioritāšu sarakstā. Pašiem domāt un meklēt informāciju arī nešķita svarīgi. Pēc tam, kad vairākos e-pastos biju izklāstījis šeit minēto informāciju par atbalstīto komunikāciju un IAHP, man nešķita, ka Ziedot.lv vadītāju Dimantas kundzi tā īpaši satrauktu. Viņa apsolīja to nodot vecākiem, taču nešķita, ka pati aizdomātos par to, ka grasās izmest vējā 11 000 sabiedrības saziedoto latu. Gundegas māte esot kļuvusi par “profesionālu mammu, kura katru dienu izpilda neskaitāmus vingrinājumus pēc institūtā īpaši sastādītas rehabilitācijas terapijas.” Tas nekas, ka biju jau norādījis, ka tieši šī vecāku noslogošana ļauj novelt uz viņiem vainu par ārstēšanas neveiksmēm. Gundegas ārstēšanai esot rezultāti – agrāko ikdienas 50 lēkmju vietā, tagad tās ir gandrīz izzudušas. Nekas, ka manis pieminētajā Amerikas Pediatrijas Asociācijas paziņojumā skaidri teikts, ka “Ar neiroloģiskiem traucējumiem sirgstošu bērnu nobriešanas laiks ir dažāds, kas noved pie nepamatotiem apgalvojumiem, ka viņu stāvokļa uzlabojums ir specifiskās ārstēšanas rezultāts.” Dimantas kundze acīmredzot nebija papūlējusies izlasīt speciālistu viedokli. Kāda gan nozīme tiem zinātniskajiem pētījumiem, ar visām to kontroles grupām, kuras ļauj noteikt atšķirību starp fiziskas nobriešanas radītiem rezultātiem un tiešajiem ārstēšanas rezultātiem (vai to neesamību)? Pretī gaida atbilde “zinātne ir relatīva”... Patiešām, kāda nozīme zinātnei, faktiem. Kāda gan ir ārstēšanas rezultātu vērtība? Ziemassvētku laiks ir nevis palīdzības laiks, bet dāvanu laiks. Cerību laiks. Cerēsim visi kopā. Vienalga cik pamatotas ir mūsu cerības. Vienkārši dāvināsim 11 000 Ls, neprasot par to rezultātu, neaizdomājoties par to, ka šī pati naudas summa varētu sniegt efektīvu palīdzību kādam citam. Jutīsimies labi visi kopā. Neiedziļināsimies faktos, kas varētu izrādīties mazāk patīkami. Kāda tad ir dilemma? Dilemma ir par to vai runāt vai klusēt. Klusēt ir grūti, jo sirdsapziņa neļauj. Runāt ir grūti, jo skeptiķis jau iepriekš zina, ka saņems galvenokārt pārmetumus – gan par jaukās Ziemassvētku noskaņas bojāšanu, gan par citu darba noniecināšanu, gan par cietsirdību un nevēlēšanos palīdzēt. Taču, noskatoties šodienas “Eņģeļi pār Latviju” gala pasākumu, es nevaru klusēt. Tas, kas citiem varbūt šķiet kā cēla un žēlsirdīga rīcība, man šķiet, kā nežēlīga un bezatbildīga ņirgāšanās. Rēzija Kalniņa, kura lasīja Gundegas dzejoļus par Radītāju un Gaismas Spēkiem, nevar saukt sevi par šīs meitenes sargeņģeli, ja nav pat papūlējusies aizdomāties par to vai sešgadīga meitene ar smagiem smadzeņu bojājumiem spētu uzrakstīt tādu dzeju. Cilvēki, kas tik pavirši un nekritiski pieiet svētajam labdarības darbam grauj sabiedrības uzticību visai labdarības idejai. Savā pēdējā vēstulē Rūtai Dimantai es, necerot uz to, ka akcijas organizētāji mainīs savu viedokli attiecībā uz Gundegas ārstēšanu, lūdzu tikai vienu – vismaz pieminēt to, ka speciālistu vidū atbalstītā komunikācija un Filadelfijas institūta metodes tiek vērtētas neviennozīmīgi (maigi izsakoties). Vismaz šis informācijas minimums ļautu sabiedrībai pieņemt nedaudz informētāku lēmumu par to vai ziedot naudu šādai ārstēšanai. Lūgumu es izteicu pirms piecām dienām, laika ielikt šo vienu teikumu pasākuma scenārijā bija atliku likām. Viņi izvēlējās to nedarīt. Pasākuma organizatori deva priekšroku neinformēt sabiedrību, izplatīt maldus un tumsonību. Saites Par atbalstīto komunikāciju: <a href="http://en.wikipedia.org/wiki/Facilitated_communication">http://en.wikipedia.org/wiki/Facilitated_communication</a> <a href="http://www.skepdic.com/facilcom.html">http://www.skepdic.com/facilcom.html</a> <a href="http://whatstheharm.net/facilitatedcommunication.html">http://whatstheharm.net/facilitatedcommunication.html</a> <a href="http://www.srmhp.org/archives/facilitated-communication.html">http://www.srmhp.org/archives/facilitated-communication.html</a> <a href="http://www.autism-watch.org/rx/fc%28apa%29.shtml">http://www.autism-watch.org/rx/fc%28apa%29.shtml</a> Par IAHP: <a href="http://en.wikipedia.org/wiki/The_Institutes_for_the_Achievement_of_Human_Potential">http://en.wikipedia.org/wiki/The_Institutes_for_the_Achievement_of_Human_Potential</a> <a href="http://aappolicy.aappublications.org/cgi/content/full/pediatrics;104/5/1149">http://aappolicy.aappublications.org/cgi/content/full/pediatrics;104/5/1149</a> <a href="http://www.quackwatch.org/01QuackeryRelatedTopics/patterning.html">http://www.quackwatch.org/01QuackeryRelatedTopics/patterning.html</a> Aplamību relativitāte urn:lj:klab.lv:atom1:soikins:29341 2009-12-08T12:42:00 2009-12-08T12:42:00 2009-12-08T10:42:03Z 2009-12-08T10:42:03Z Aizeks Azimovs “The Skeptical Inquirer”, Vol. 14 Nr. 1, 1989. gada rudens, 35.-44. lpp.Kādu dienu es saņēmu vēstuli. Tā bija rakstīta ar roku grūti salasāmā kaligrāfijā, tādēļ bija ļoti grūti lasāma. Tomēr es mēģināju to saburtot, gadījumam ja tā izrādītos svarīga. Pirmajā teikumā autors mani informēja, ka specializējas angļu literatūrā, taču jūt nepieciešamību pamācīt mani zinātnē. (Man izlauzās neliela nopūta, jo zināju ļoti maz angļu literatūras maģistru, kuru kompetence ir pietiekama, lai mācītu man zinātni, taču es ļoti labi saprotu savas neziņas plašos apmērus un esmu gatavs mācīties cik vien iespējams no jebkura, tādēļ turpināju lasīt.) Šķiet kādā no savām neskaitāmajām esejām, es biju izteicis zināmu prieku par to ka dzīvoju gadsimtā kurā mēs beidzot esam izpratuši Visuma pamatus. Lietas būtībā es neiedziļinājos, taču ar to es biju domājis, ka mēs tagad zinām Visumā valdošos pamatlikumus, kopā ar tā galveno sastāvdaļu savstarpējo gravitācionālo saistību, kā to parāda starp 1905. un 1916. gadu izstrādātā relativitātes teorija. Mēs arī zinām pamatlikumus, kas regulē subatomārās daļiņas un to savstarpējās attiecības, jo arī tie ir glīti aprakstīti kvantu teorijā, kas izstrādāta starp 1900. un 1930. gadu. Vēl vairāk, starp laikposmā starp 1920. un 1930. gadiem mēs esam atklājuši, ka galaktikas un to puduri ir fiziskā Visuma pamatvienības. Kā redzat, tie visi ir divdesmitā gadsimta atklājumi. Pēc manis citēšanas, jaunais angļu literatūras speciālists turpināja ar bargu pamācību, ka katrā gadsimtā cilvēki uzskatījuši, ka beidzot izpratuši Visumu, un katrā gadsimtā pierādījies, ka viņi maldījušies. No tā izriet, ka viena lieta, ko mēs varam teikt par mūsu modernajām “zināšanām” ir ka tās ir aplamas. Jaunais cilvēks turpināja atzinīgu Sokrāta, kurš, uzzinot par to, ka Delfu orākuls pasludinājis viņu par viedāko vīru Grieķijā, teicis “Ja esmu viedākais vīrs, tas ir tādēļ, ka vienīgi es zinu, ka nezinu nekā.”, citāta vērtējumu. Ar to autors vēlējās teikt, ka mans priekšstats par to, ka daudz zinu, ir muļķīgs. Mana atbilde viņam bija: “Džon, kad cilvēki domāja, ka Zeme ir plakana, viņi maldījās. Kad cilvēki domāja, ka zeme ir sfēriska, viņi maldījās. Taču, ja tu domā, ka uzskatīt, ka Zeme ir sfēriska ir tikpat aplami, kā uzskatīt, ka tā ir plakana, tad tavs uzskats ir aplamāks par šiem abiem kopā liktiem.” Redziet, galvenā problēma ir apstāklī, ka cilvēkiem “pareizs” un “aplams” šķiet absolūti; ka viss, kas nav perfekti un pilnīgi pareizs ir absolūti un vienādi aplams. Taču es tā nedomāju. Man šķiet, ka “pareizs” un “aplams” ir izplūduši jēdzieni un šo eseju es veltīšu izskaidrojumam kādēļ es tā domāju. <a name="cutid1"></a> Kad mans draugs angļu literatūras eksperts man saka, ka katrā gadsimtā zinātnieki domā, ka izpratuši Visumu un vienmēr maldījušies, tas ko es gribu zināt ir – cik ļoti viņi maldījušies? Vai viņi vienmēr maldās vienādā pakāpē? Apskatīsim piemēru. Civilizācijas rītausmā vispārējais priekšstats bija, ka Zeme ir plakana. Tāds tas bija nevis tādēļ, ka cilvēki bija stulbi vai bija tendēti ticēt muļķībām. Viņi uzskatīja, ka tā ir plakana, balstoties uz pamatotām liecībām. Ne tik daudz tādēļ, ka “Tā izskatās”, jo Zeme nemaz nešķiet plakana. Tā ir haotiski nelīdzena, ar kalniem, ielejām, aizām, klintīm un tā tālāk. Protams, pastāv arī līdzenumu, kuros, ierobežotā platībā, Zemes virsma izskatās diezgan plakana. Viens no tādiem līdzenumiem ir ap Tigras un Eifratas upēm, kur attīstījās pirmā civilizācija – Šumera -, kura izgudroja rakstību. Iespējams šis līdzenuma izskats pārliecināja gudros šumerus pieņemt vispārinājumu, ka Zeme ir plakana; pieņēmumu, ka, ja kaut kā izlīdzinātu visus pacēlumus un ieplakas, paliktu tikai plakanums. Varbūt šādu priekšstatu sekmēja fakts, ka ūdens plašumi (dīķi un ezeri) mierīgās dienās izskatījās diezgan plakani. Cits veids kā uz to skatīties būtu uzdodot jautājumu, kāds ir Zemes virsmas “izliekums”. Cik ļoti, vērā ņemamā distancē, virsma novirzās (vidēji) no ideāla plakanuma. Plakanās Zemes teorija liktu domāt, ka virsma vispār nenovirzās no plakanuma un tās izliekums ir 0 uz jūdzi. Mūsdienās, protams, mums māca, ka plakanās Zemes teorija ir aplama; ka tā ir pilnīgi aplama, briesmīgi aplama, absolūti. Taču tā nav. Zemes izliekums ir gandrīz 0 uz jūdzi, tādēļ, lai gan plakanās Zemes teorija ir aplama, tā ir gandrīz pareiza. Tādēļ teorija tik ilgi pastāvēja. Protams, bija iemesli, kādēļ plakanās Zemes teorija likās neapmierinoša un, ap 350 gadu p.m.ē., grieķu filozofs Aristotelis tos apkopoja. Pirmkārt, zināmas zvaigznes šķita pazūdam aiz Dienvidu Puslodes, ja ceļo uz ziemeļiem un aiz Ziemeļu Puslodes, ja ceļo uz dienvidiem. Otrkārt, Zemes ēna uz Mēness tā aptumsuma laikā vienmēr bija riņķa loks. Treškārt, uz pašas Zemes kuģi pazuda aiz horizonta sākot ar korpusu neatkarīgi no tā kādā virzienā tie ceļoja. Visi šie novērojumi nevarēja tikt pienācīgi izskaidroti, ja Zemes virsma būtu plakana, taču tos varēja izskaidrot, pieņemot, ka Zeme ir sfēra. Vēl vairāk, Aristotelis uzskatīja, ka cieta viela vienmēr tiecās uz kopīgu centru, un, ja cieta viela tā rīkotos, tā izveidotu sfēru. Jebkāda tilpuma viela vidēji būs tuvāka kopīgam centram, ja veidos sfēru nevis jebkādu citu formu. Aptuveni gadsimtu pēc Aristoteļa, grieķu filozofs Eratostēns ievēroja, ka Saule met dažāda garuma ēnu dažādos platuma grādos (visas ēnas būtu vienādas, ja Zemes virsma būtu plakana). Balstoties uz ēnu garuma atšķirībām, viņš aprēķināja Zemes sfēras apkārtmēru – 25 000 jūdzes. Šādas sfēras izliekums ir aptuveni 0,000126 uz jūdzi, lielums ļoti tuvs 0 uz jūdzi, un, kā redzat, ne viegli izmērāms ar antīko tehnoloģiju palīdzību. Sīkā atšķirība starp 0 un 0,000126 izskaidro faktu kādēļ bija nepieciešams tik daudz laika, lai no plakanas zemes pārietu uz sfērisku. Neaizmirsīsim, ka pat tāda niecīga atšķirība kā starp 0 un 0,000126, var būt ārkārtīgi nozīmīga. Starpība summējas. Zemi nav iespējams akurāti kartēt plašā teritorijā, ja šī starpība netiek ņemta vērā un ja Zeme netiek uzskatīta par sfēru, bet plakni. Gari ceļojumi pār okeāniem nevar tikt uzsākti bez pieņemama veida, kā noteikt savu atrašanās vietu okeāna, ja Zeme netiek uzskatīta par sfēru, bet plakni. Vēl jāatceras, ka plakana Zeme pieņem kā priekšnoteikumu bezgalīgas Zemes iespējamību, vai Zemes “gala” eksistenci. Tikmēr sfēriskā Zeme postulē Zemi, kas ir reizē nebeidzama un galīga un tieši pēdējais postulāts saskan ar visiem vēlākajiem atklājumiem. Tātad, lai gan plakanās Zemes teorija ir tikai nedaudz aplama un ir tās izgudrotāju nopelns, ņemot vērā visus atklājumus, tā ir gana aplama, lai to atmestu, liekot vietā sfēriskās Zemes teoriju. Taču vai Zeme ir sfēra? Nē, tā nav sfēra; ne striktā matemātiskā nozīmē. Sfērai ir noteiktas matemātiskas īpašības, piemēram, visi sfēras diametri (tas ir, visas taisnās līnijas, kas vilktas no punkta uz tās virsmas caur tās centru uz citu virsmas punktu) ir vienādi. Taču Zemes gadījumā tā nav. Zemes dažādie diametri nav vienādi. Kā cilvēki nonāca pie atziņas, ka Zeme nav īsta sfēra? Sākotnēji tika novērots, ka Saulei un Mēnesim, cik to varēja izmērīt teleskopa bērnībā, ir perfektas riņķa aprises. Šis novērojums saskan ar pieņēmumu, ka Saulei un Mēnesim ir ideāla sfēriska forma. Taču, kad tika veikti pirmie teleskopiskie Jupitera un Saturna novērojumi, ātri kļuva skaidrs, ka šo planētu aprises nav riņķi, bet izteiktas elipses. Tas nozīmēja, ka Jupiters un Saturns nav īstas sfēras. Septiņpadsmitā gadsimta beigās Īzāks Ņūtons pierādīja, ka masīvs gravitācijai pakļauts ķermenis veidotu sfēru (gluži kā uzskatīja Arisotelis), taču tikai ja tas nerotētu. Ja tas rotētu, iedarbotos centrbēdzes spēks, kas paceltu ķermeņa vielu pret gravitāciju. Šis efekts būtu spēcīgāks ekvatora tuvumā. Efekta spēks palielinātos arī palielinoties sfēriskā objekta rotācijas ātrumam, un Jupiters un Saturns rotēja patiesi ātri. Zeme rotēja daudz lēnāk par Jupiteru vai Saturnu tādēļ efektam jābūt mazākam, taču tam jābūt. Astoņpadsmitajā gadsimtā tika veikti faktiski Zemes izliekuma mērījumi un tika pierādīts, ka Ņūtonam ir taisnība. Citiem vārdiem sakot, Zemei ir ekvatoriāls izliekums. Tā ir saplacināt polos. Tā ir “saspiests sferoīds” nevis sfēra. Tas nozīmē, ka dažādiem Zemes diametriem ir atšķirīgi garumi. Garākie diametri ir tie, kas stiepjas no viena punkta uz ekvatora līdz pretējam ekvatora punktam. Šis “ekvatoriālais diametrs” ir 12 755 kilometrus (7 927 jūdzes) garš. Īsākais diametrs ir no Ziemeļpola līdz Dienvidpolam un šis “polārais diametrs” ir 12 711 kilometrus (7 900 jūdzes) garš. Atšķirība starp garāko un īsāko diametru ir 44 kilometri (27 jūdzes) un tas nozīmē, ka Zemes “saspiestība” (tās novirze no īsta sfēriskuma) ir 44/12755 jeb 0,0034. Tas ir 1/3 no 1 procenta. Citiem vārdiem sakot, plakanas virsmas izliekums visur ir 0 uz jūdzi. Zemes sfēriskās virsmas izliekums ir 0,000126 uz jūdzi visur (jeb 8 collas uz jūdzi). Uz Zemes saspiestā sferoīda virsmas izliekums variē no 7,973 collām uz jūdzi līdz 8,027 collām uz jūdzi. Korekcija, pārejot no sfēriskās uz saspiesto sferoīdu, ir daudz mazāka nekā pārejot no plakanās uz sfērisko. Tādēļ, lai gan priekšstats, ka Zeme ir sfēra, ir, strikti runājot, aplams, tas nav tik aplams kā plakanas zemes priekšstats. Strikti runājot, pat priekšstats par Zemi kā saspiestu sferoīdu ir aplams. 1958. gadā, kad satelīts “Vanguard I” tika palaists orbītā, tas spēja izmērīt lokālo Zemes gravitācijas velkmi un līdz ar to tās formu ar agrāk nepieredzētu precizitāti. Izrādījās, ka ekvatoriālais izliekums uz dienvidiem no ekvatora bija nedaudz izliektāks nekā izliekums uz ziemeļiem no ekvatora, un Dienvidpola jūras līmenis bija nedaudz tuvāk Zemes centram nekā Ziemeļpola jūras līmenis. Šķita, ka nav labāka veida kā šo stāvokli aprakstīt, ka teikt, ka Zeme ir bumbiera formas, un vienā mirklī daudzi cilvēki nolēma, ka Zeme galīgi neizskatās pēc sfēras, bet ir Bārtleta bumbiera, kas šūpojas kosmosā, formā. Patiesībā, bumbierveida novirze no perfektā saspiestā sferoīda bija jardu, ne jūdžu jautājums, un izliekuma koriģējums sastādīja collas miljonās daļas uz jūdzi. Īsumā, mans angļu literatūras draugs, dzīvojot absolūto patiesību un maldu domu pasaulē varbūt iztēlojas, ka, ja visas teorijas ir aplamas, Zeme var tikt uzskatīta par sfēru tagad, taču nākamajā gadsimtā būs kubs, bet tukšs ikosaedrs nākamajā, un virtuļa formas vēl nākamajā. Patiesībā notiek šādi – līdzko zinātnieki iegūst labu konceptu, viņi to pakāpeniski uzlabo un, kad viņu mērinstrumenti uzlabojas, paplašina ar pieaugošu asumu. Teorijas nav tik daudz aplamas, cik nepilnīgas. To var novērot daudzos citos gadījumos, ne tikai Zemes formā. Pat kad jauna teorija šķiet pārstāvam revolūciju, tā parasti izriet no maziem uzlabojumiem. Ja būtu bija nepieciešams kas vairāk par mazu uzlabojumu, vecā teorija nekad nebūtu ilgusi. Koperniks pārgāja no ģeocentriskas planetārās sistēmas un heliocentrisko. To paveicot, viņš pārslēdzās no kaut kā, kas bija acīmredzams, uz kaut ko, kas bija šķietami smieklīgs. Taču, runa bija par to kā atrast labāku planētu kustības debesjumā aprēķināšanas veidu un galu galā ģeocentriskā sistēma tika atstāta novārtā. Tieši tādēļ, ka vecā teorija sniedza rezultātus, kuri, saskaņā ar tā laika mērījumu standartiem, bija diezgan labi, tā spēja tik ilgi eksistēt. Tāpat, tādēļ, ka Zemes ģeoloģiskās formācijas mainās tik lēni un dzīvās būtnes uz tās evolucionē tik lēni, ka šķita saprātīgi sākotnēji uzskatīt, ka izmaiņu nav un ka Zeme un dzīvība vienmēr eksistējusi tādas kā tagad. Ja tā būtu, nebūtu nekādas atšķirības vai Zeme ir miljardus vai tūkstošus gadu veca. Tūkstoši bija vieglāk uztverami. Taču kad uzmanīgi novērojumi parādīja, ka Zeme un dzīvība mainās ātrumā, kas ir ļoti mazs, taču ne nulle, kļuva skaidrs, ka Zemei un dzīvībai jābūt ļoti vecai. Dzima modernā ģeoloģija, un tāpat priekšstats par bioloģisko evolūciju. Ja izmaiņu temps būtu straujāks, ģeoloģija un evolūcija sasniegtu to mūsdienu stāvokli jau senatnē. Tikai dēļ tā, ka atšķirība izmaiņu ātrumā statiskā Visumā un izmaiņu ātrumu evolucionārā Visumā ir starp nulli un gandrīz gandrīz nulli, kreacionisti var turpināt izplatīt savas muļķības. Tā kā teorijas uzlabojumi kļūst arvien mazāki un mazāki, pat diezgan antīkām teorijām bija jābūt pietiekami pareizām, lai pieļautu turpmāku attīstību; attīstību, ko nenoslauka vēlākie uzlabojumi. Piemēram, grieķi ieviesa priekšstatu par ģeogrāfisko platumu un garumu un izveidoja pieņemamas Vidusjūras baseina kartes pat neņemot vērā sfēriskumu, un mēs joprojām lietojam ģeogrāfisko platumu un garumu. Šumeri droši vien bija pirmie, kuri atklāja principu, ka planētu kustība debesjumā ir regulāra un var tikt paredzēta, un viņi to attīstīja, izstrādājot veidus kā to izdarīt, kaut viņi pieņēma, ka Zeme ir Visuma centrs. Viņu mērījumi ir ārkārtīgi uzlaboti, taču princips saglabājas. Dabiski, teorijas kuras pašlaik ir mūsu rīcībā varētu tikt uzskatītas par aplamām mana angļu literatūras vēstuļu biedra vienkāršotajā nozīmē, taču daudz patiesākā un smalkākā nozīmē, tās jāuzskata tikai par nepilnīgām. Blēņu atklāšanas komplekts urn:lj:klab.lv:atom1:soikins:29096 2009-12-08T12:35:00 2009-12-08T12:35:00 2009-12-08T10:47:44Z 2009-12-08T10:47:44Z Karls Seigans Fragments no grāmatas Dēmonu vajātā Pasaule: Zinātne kā gaisma tuneļa galā (The Demon-Haunted World: Science as a Candle in the Dark) Zinātnē mēs sākam ar eksperimentu rezultātiem, datiem, novērojumiem, mērījumiem, “faktiem”. Mēs izgudrojam, ja varam, bagātīgu iespējamo izskaidrojumu klāstu un sistemātiski konfrontējam katru skaidrojumu ar faktiem. Savu apmācību gaitā zinātnieki tiek ekipēti ar blēņu atklāšanas komplektu. Komplekts bez domāšanas tiek likts lietā kad vien izskatīšanai tiek piedāvātas jaunas idejas. Ja jaunā ideja pārdzīvo pārbaudi ar mūsu komplektā atrodamajiem rīkiem, mēs dāvājam tai siltu, lai gan pagaidu, akceptu. Ja tas uz ko jūs sliecaties ir nevēlēšanās ticēt blēņām, lai cik nomierinoši būtu to darīt, pastāv piesardzības soļi, ko jūs varat spert. Pastāv pārbaudīta, lietotāju uzticību izpelnījusies metode. <a name="cutid1"></a> No kā sastāv komplekts? No skeptiskas domāšanas rīkiem. Skeptiska domāšana pamatā ir līdzeklis ar kuru būvēt un saprast saprātīgu argumentu un – kas īpaši svarīgi – atpazīt maldīgu vai viltus argumentu. Jautājums nav par to vai mums patīk slēdziens, ko iegūstam no spriedumu virknes, bet vai slēdziens izriet no premisas jeb sākumpunkta un vai šī premisa ir patiesa. Rīku vidū atrodami šādi: <ul><li>Ja vien iespējams, “faktiem” nepieciešams neatkarīgs apstiprinājums. </li><li>Veicini patstāvīga zinošu dažādu skatpunktu pārstāvju debates par pierādījumiem. </li><li>Nevērtē augstu atsauces uz autoritāti - “autoritātes” ir kļūdījušās jau agrāk. Tās kļūdīsies arī nākotnē. Varbūt labāk teikt tā – zinātnē nav autoritāšu, labākajā gadījumā ir eksperti. </li><li>Apdomā vairāk nekā vienu hipotēzi. Ja kaut kas jāizskaidro, izdomā visus iespējamos veidus kādā tas varētu būt izskaidrojams. Tad izdomā pārbaudes ar kuru palīdzību Tu varētu sistemātiski atspēkot katru no alternatīvām. Hipotēzei, kas nepadosies atspēkojumam šajā darviniskajā selekcijā starp “vairākām darba hipotēzēm”, būs daudz augstāka varbūtība sniegt pareizo atbildi, nekā pirmajai idejai kas Tev iešāvās prātā. </li><li>Centies pārāk nepieķerties hipotēzei tikai tādēļ ka tā ir Tava. Tā ir tikai viena no pieturvietām ceļā uz zināšanām. Jautā sev, kādēļ Tev patīk šī ideja. Godīgi salīdzini to ar alternatīvām. Centies atrast iemeslus no tās atteikties. Ja to neizdarīsi Tu, to izdarīs citi. </li><li>Kvantificē. Ja tam, ko Tu centies izskaidrot mērs, kāds skaitlisks lielums, Tev būs daudz labākas iespējas izšķirt starp konkurējošām hipotēzēm. Tam, kas ir nenoteikts un kvalitatīvs, ir daudz izskaidrojumu. Protams, ir patiesības, ko meklēt daudzajos kvalitatīvajos jautājumos ar kuriem esam spiesti sadurties, taču tās atrast ir vēl problemātiskāk. </li><li>Ja konstruē spriedumu virkni, katram ķēdes posmam jādarbojas (tai skaitā premisai), ne tikai lielākajai daļai. </li><li>Okama bārdas nazis. Kad sastopamies aci pret aci ar divām hipotēzēm, kas vienādi labi izskaidro datus, šis ērtais paņēmiens mudina mūs izvēlēties to, kura vienkāršāka. </li><li>Vienmēr uzdod sev jautājumu vai hipotēze, vismaz principā, var būt falsificējama. Priekšlikumi, kas nav pārbaudāmi, falsificējami nav daudz vērti. Aplūkosim, piemēram, grandiozu ideju, ka mūsu Visums un viss tajā ir tikai viena elementārdaļiņa – teiksim, elektrons – daudz lielākā Kosmosā. Taču, ja mēs nekad nevarēsim iegūt informāciju no mūsu Visuma ārpuses, vai ideja nebūs neapgāžama? Apgalvojumiem ir jābūt pārbaudāmiem. Nelabojamiem skeptiķiem jādod iespēja izsekot Taviem spriedumiem, atkārtot Tavus eksperimentus un redzēt vai viņi iegūst tādus pašus rezultātus. </li></ul> Galminieka atbilde urn:lj:klab.lv:atom1:soikins:28742 2009-12-05T15:04:00 2009-12-05T15:04:00 2009-12-07T17:07:51Z 2009-12-07T17:07:51Z Iepriekšējā ierakstā varējāt iepazīties ar amerikāņu bioloģijas profesora, skeptiķa un pazīstama “karojošā ateista” PZ Maijersa (Myers) pasakas par četriem aklajiem, kas sastop ziloni versiju. Vēl viena interesanta viņa alegorija balstīta pazīstamajā H.K. Andersena pasakā “Karaļa jaunais tērps” un kalpo kā ironija par bieži sastopamu pret Ričarda Dovkinsa (Dawkins) grāmatas “The God Delusion” vērstu kritiku. Sak, Dovkins nav teologs un ignorē pazīstamu teologu darbus. PZ Maijers šādu argumentāciju sauc par “Galminieka atbildi”. Turpinājumā – Maijersa alegorija, kas rakstīta kā rakstīta kā atbilde uz zēna (Dovkinsa) rupjo norādi, ka karalis ir kails. <a name="cutid1"></a> Galminieka atbilde PZ Maijers (2006. gada 24. decembrī) http://scienceblogs.com/pharyngula/2006/12/the_courtiers_reply.php Esmu izskatījis Dovkinsa kunga nekaunīgos apvainojumus un mani sanikno nopietnās nepilnības viņa zināšanās. Acīmredzot viņš nav lasījis detalizēto Seviļas grāfa Roderigo lekciju par izsmalcinātajām un eksotiskajām Imperatora zābaku ādām, tāpat viņš nevelta ne mirkli uzmanības Bellini meistardarbam “Par Imperatora spalvu cepures luminiscenci”. Pastāv veselas skolas, kas nodarbojas ar Imperatora tērpa skaistuma apcerei veltītu pētniecisku darbu izstrādi, katrā lielākā laikrakstā var atrast karaliskajai modei veltītu sleju. Dovkins augstprātīgi tās visas noraida. Viņš pat izsmej populāros un pārliecinošos argumentus, kurus piedāvā viņa tautietis lords D. T. Salkanskriberis, kurš pazīstams ar domu, ka Imperators nevalkātu vienkāršu kokvilnu vai neērtu poliesteri, bet viņam jāvalkā (tieši tā – jāvalkā!) vissmalkākā zīda apakšveļa. Dovkins uzpūtīgi ignorē visus šos dziļos filozofiskos pārspriedumus un rupji apvaino Imperatoru kailumā. Personīgi, man ir aizdomas, ka Imperators iespējams ir nepietiekami tērpts (kā gan citādi lai izskaidro šķietamo pils veļas mazgātavas darbinieku slinkošanu), taču visi par to vien runā, kā par viņa tērpiem un šis Dovkins šķiet rupjš iznirelis, kuram trūkst manas eleganti izvairīgās valodas asprātības, un tādēļ, kaut nespēju tikt galā ar viņa uzbrukumu saturu, man vismaz viņš jānorāj par&nbsp; ļoti slikto formu. Kamēr Dovkins nebūs studējis Parīzes un Milānas smalkajos modes namos, kamēr viņš neiemācīsies atšķirt kruzuļotus volānus no uzpūstiem pantaloniem, mums jāizliekas, ka viņš vispār nav izteicies pret Imperatora gaumi. Bioloģijas zināšanas varbūt ļauj viņam atpazīt šūpojošās ģenitālijas, kad viņš tās redz, bet tās nav devušas viņam spēju novērtēt Iedomātos Audumus. Ziloņa spārni urn:lj:klab.lv:atom1:soikins:28486 2009-12-03T22:01:00 2009-12-03T22:01:00 2009-12-08T12:18:24Z 2009-12-08T12:18:24Z PZ Maijers (2009. gada 10. maijā) <a href="http://scienceblogs.com/pharyngula/2009/05/elephants_wings.php">http://scienceblogs.com/pharyngula/2009/05/elephants_wings.php</a> Reiz sen senos laikos, četri akli vīri gāja caur mežu un uzdūrās zilonim. Mo, kurš atradās priekšgalā, satvēra snuķi. “Tas ir tausteklis,” viņš teica. “Es domāju, ka esam atraduši milzīgu astoņkāji!” Lerijs ieskrēja ziloņa sānos. “Tā ir siena,” viņš teica. “Liela, saraina siena.” Kērlijs, stāvot ziloņa aizmugurē, pieskārās astei. “Nav par ko satraukties, tas nav nekas vairāk par virves gabalu.” Īgletošs kavēklī, kam viņi bija uzdūrušies, saskatīja iespēju atsēsties koka ēnā un atpūsties. “Izsverot visus apstākļus,” viņš teica, “mans viedoklis ir šāds – lai kas tas būtu, tam ir spalvas. Skaistas, visās varavīksnes krāsās zaigojošas, spalvas.” <a name="cutid1"></a> Pirmie trīs, būdami ar zinātnisku ievirzi, ātri sāka sadarboties – apmainījās vietām un apstiprināja viens otra novērojumus; viņi vienojās, ka katra novērojumi bijuši patiesi, vien no spalvām nebija ne miņas. Taču bija acīmredzami, ka nepieciešams iegūt vairāk datu un koriģēt sākotnējos priekšstatus. “Virzoties augšup pa taustekli, esmu atradis pie tā piestiprinātu lielu galvu ar acīm, vēdekļveida ausīm un muti ar ilkņiem. Diemžēl, tas nav astoņkājis, bet šķiet esam kāds liels zīdītājs,” teica Mo. “Tieši tā, Mo! Esmu atradis četras lielas ekstremitātes. Tas noteikti ir četrkājainais,” teica Lerijs. Kērlijs šķita satraukts. “Šeit aizmugurē lietas ir nedaudz komplicētas un delikātas, zēni, taču esmu iedziļinājies interesantā atverē. Tā kā šis ir stāsts bērniem, es atturēšos no detalizēta ziņojuma.” Koka ēnā žāvājas un staipās Īgletošs. “Tam ir spārni, lieli spārni, lai tas varētu pacelties debesīs un iedvesmot cilvēci. Dzīvniekam, kas nevar kalpot kā pacilājoša metafora un piemērs uz ko mums tiekties, nav jēgas.” Pārējie trīs neliekas ne zinis par laisko filozofu, jo ar viņu ziloni notiek aizraujošas lietas! “Es jūtu kā snuķis rauj koku lapas un bāž mutē! Tas ir tveršanas orgāns! Pārsteidzoši!”, saka Mo. Lerijs pieglauž ausi dzīvnieka sāniem. “Es dzirdu dārdošas skaņas kad tā gremošanas sistēma apstrādā barību! Tā ir ļoti skaļa un liela!” &nbsp; &nbsp;No ziloņa dibengala atskan plunkšķis. “Ak, nē!”, izsaucas Kērlijs, “Es to saožu un domāju, ka vajadzētu doties vannā.” &nbsp; “Jūs visi pilnīgi nemanāt izplesto spārnu daili,” smīkņā Īgletošs, “Kamēr jūs niekojaties ar ikdienišķām banalitātēm un ņematies ap pasaulīgajos sīkumiem, es apceru šī cēlā radījuma pārpasaulīgās kvalitātes. Tas ir eņģeļa manifestācija! Dzīves dziļākās jēgas simbols!” “Tam nav spārnu, cietpauri, un arī spalvu nav”, atsmej Mo. “Aprobežotais!”, atcērt Īgletošs. “Varbūt tie ir neredzami, vai iešūti viltīgi paslēptās kabatās pie ziloņa sāniem, vai vēl labāk, man ir aizdomas, ka tie varētu būt kvantu. Tu nevari pierādīt, ka tie nav kvantu!” Pētījumi turpinās, trijotne iedziļinās arvien pedantiskās detaļās, bet vienpatis izplūst arvien plašākās spekulācijās. Paiet vairāki gadi un ir sasniegts daudz. Mo ir gadiem studējis ziloni un tā uzvedību, atklājot kā komunicēt ar atrasto īpatni un tā baru, izpētot tā diētu, slimības un veselību, atklājot kā likt tam strādāt plecu pie pleca ar cilvēkiem. Viņš ir sācis pelnīt, izmantojot ziloņus smagam darbam celtniecībā un, diemžēl, licis tos lietā karadarbībā. Taču, kā tos lietot gaisa spēkos viņš tā arī nav spējis atklāt. Tomēr viņš ir ziloņu bioloģijas un industriālā pielietojuma meistars. Lerijs ir izpētījis ziloni, taču izmantojis savas zināšanas citu reģiona dzīvnieku – žirafu, nīlzirgu,&nbsp;&nbsp; lauvu un pat cilvēku – pētīšanai. Viņš ir salīdzinošās anatomijas un fizioloģijas eksperts un ir nācis klajā ar interesantu teoriju, kas skaidro dažādo dzīvnieku līdzības un atšķirības. Viņš ir slavens dzīvnieku pasaules pētnieks. &nbsp; Kērlija piedzīvojumi pamudināja viņu pētīt ziloņa apdzīvoto vidi. No mēslu vabolēm, kas seko zilonim pa pēdām līdz lapojošajiem zariem, ko tas rauj no kokiem. Viņš ir izzinājis cik zilonis ir atkarīgs no vides un kā tā darbība izmaina mežus un līdzenumus. Viņš ir kļuvis par ekologu un dabas sargu, un cīnās par ziloņu baru un to apdzīvotās vides aizsardzību. Īgletošs raksta grāmatas. Ļoti ietekmīgas grāmatas. Drīz daudzi, kas nekad nav saskārušies ar ziloņiem, ir pārliecināti, ka tiem visiem ir spārni. Tie, kuri ir redzējuši ziloņu fotogrāfijas, uzskata par vērā ņemamu domu, ka tiem ir kvantu spārni, kas fotogrāfijas uzņemšanas brīdī neredzami vibrējuši. Viņš daudzus pārliecina, ka ziloņa īstā vērtība tā krāšņajos spārnos; līdz tādai pakāpei, ka jebkurš, kas nepiekrīt un apgalvo, ka ziloņi ir tikai sauszemes dzīvnieki, tiek uztverts kā ziloņa skaistuma noliedzējs. &nbsp; Aizkaitinātais Lerijs atraujas no tehnisku pētījumu par zīdītāju anatomiju rakstīšanas, lai publicētu&nbsp; ierindas lasītājam adresētu grāmatu “Zilonim nav spārnu”. Lai gan tā gūst popularitāti, Īgletošisti ir saniknoti. Kā gan viņš atļaujas nomelnot lidojošo snuķaini!? Vai viņš iedomājas to par prastu mehānisku, muklājā un dubļos mītošu, nekad starp zvaigznēm neplanējušu zīdītāju esam!? Viņš nenovērtē ziloņa spārnu speciālistu pētījumus! Vai viņš nesaprot, ka nekad nespēs pierādīt, ka ziloņiem nav spārnu, sevišķi, ja tie tik glīti iestūķēti kvantos? (Jautājums par to kā pirmie spārnotības pravieši ieguva šādu informāciju nekad nenonāk uzmanības centrā un netiek padziļināti izskatīts.) Ir aizskaroši kropļot nabaga ziloņus padarot tos pasaulīgus. Kad šai grāmatai drīz sekoja Mo “Zilonis staigā” un Kērlija “Ziloņa zeme” ziloņu spārnu pētnieki krita panikā – viņiem uzbrūk ziloņu eksperti, kuri šķiet zinām par tiem daudz vairāk nekā viņi! Par laimi, zinātnieki gauži slikti izprata ziloņu spārnus (pārsteidzoši gan) un sabiedrībā dominēja pārliecība, ka ziloņi, kaut kur tālu tālu, galanti plivinās pa debesjumu. Viņu pusē bija arī nauda. Bagātība reti saistījās ar kompetenci ziloņu jautājumos un magnāti bija gatavi finansiāli atbalstīt centienus samierināt šķīsto ziloņu spārnotību ar neērto anatomijas realitāti. Pat daži zinātnieki, kuriem būtu jāzina labāk, pārgāja spārnoto pusē; tiesa, tas reti notika naudas dēļ, biežāk par cēloni bija sentimentāla pieķeršanās spārnu idejai. Viņi nevarēja noliegt pierādījumus, taču parasti tika manīti izlokoties un piesaucot kvantu mistisko spēku vai acumirklīgos, neredzamos spārnus, kas parādās tikai kad neviens neskatās. Un tā cīņa turpinās šajās pozīcijās. Nebeidzamais strīds starp aklajiem, kas cenšas izprast pasauli ap sevi, un aklajiem, kas dod priekšroku uzburt spokus savā galvā. Nāksies likt jums vilties – man nav risinājuma un es neredzu tam galu. Man ir tikai jautājums. Kur tu, ak lasītāj, atrodi jēgu, prieku, auglību un skaistumu? Ziloņos vai ziloņu spārnos? Āderes urn:lj:klab.lv:atom1:soikins:28213 2006-12-18T01:17:00 2006-12-18T01:17:00 2006-12-18T00:18:20Z 2006-12-18T00:18:20Z Jau sen esmu gribējis zināt kas ir āderes. Esmu dzirdējis, ka tām esot kaut kāds sakars ar enerģiju kruspunktiem, bet diemžēl neviens tā īsti nav paskaidrojis kas tā par enerģiju. Vēl ir gadījies dzirdēt, ka āderes varot atrast ar rīkstīšu palīdzību un uz tām nevajagot gulēt. Tas laikam atkal to enerģiju dēļ. Vēl ir gadījies dzirdēt, ka ar rīkstīšu palīdzību varot arī ūdeni atrast un rīkstītes tiekot izmantotas, lai atrastu labākās akas vietas. Laikam jau ūdens ļoti iecienījis tās enerģijas, ka vienā vietā atrodams. Esmu arī dzirdējis, ka pirmajam, kas spēs pierādīt, ka ar rīkstīšu palīdzību var atrast ūdeni tiks 1 000 000$. Neviens vēl neesot atradies. Šodien ļoti iepriecināja apollo.lv ar izcilu <a style="color: rgb(102, 0, 0);" href="http://www.apollo.lv/portal/life/articles/89213">rakstu</a> par āderēm. <a name="cutid1"></a> &nbsp;Ģeoloģe Lija Bērziņa, kura ar āderu pētniecību nodarbojoties 15 gadus ir izstrādājusi zinātniski ļoti dziļu saprotamu āderu skaidrojumu: "Ādere ir anomālija, proti, novirze no normas jeb vispārējā fona gandrīz visos fizikālajos laukos. Tā radusies Zemes garozā spriegumu izlādes rezultātā. Šai anomālijai atbilst palielināta vai pamazināta Zemes garozas plaisainība un iežu fizikālo un mehānisko īpašību – blīvuma, porainības, filtrācijas koeficienta – izmaiņas. Tās var saukt par Zemes garozas neviendabības zonām, kurās mainās elektromagnētisko viļņu, telūrisko strāvu, gravitācijas lauka un radiācijas parametri – viļņu garums, intensitāte un citi. Āderu zonā Zemes garoza tiek pakļauta nepārtrauktai periodiskai stiepes vai spiedes deformācijai, kas nodrošina izmaiņas ūdens un gāzu caurlaidībā. Bioloģiski objekti šo izmaiņu kopumu jūt kā biofizikālo anomāliju." "Novirze no normas gandrīz visos fizikālajos laukos" - wow! Tad jau izrādās, ka āderes atklāt var pavisam elementāri. Kādēļ diez rīkstītes vajadzīgas? "Zemes garozā spriegumu izlādes rezultātā" - ok. Sprieguma starp ko? "[..] mainās elektromagnētisko viļņu, telūrisko strāvu, gravitācijas lauka un radiācijas parametri – viļņu garums, intensitāte un citi" - žoklis atkarās, kad padomā, ko izcilā latvju zinātniece ir atklājusi! Izrādās, ka āderēs "mainās elektromagnētisko viļņu garums un intensitāte" un es brīnos, kādēļ man tas vecais rādžiņš laukos tik slikti ķēra tās Rīgas stacijas - gan jau uz āderes bija novietots. :( Bet tas jau sīkums - izrādās, ka āderēs mainoties arī "gravitācijas lauka intensitāte" - šo mūsdienu zinātniekiem noteikti vajadzētu papētīt tuvāk, varbūt izdotos atgūt mūsus senču nozaudētās tehnoloģijas, piemēram, lidošanu uz slotām un tamlīdzīgas zināšanas. Droši vien fantastiskus rezultātus dotu arī "telūrisko strāvu" pētniecība, ja vien izdotos noskaidrot kas tas ir. "Bioloģiski objekti šo izmaiņu kopumu jūt kā biofizikālo anomāliju." - Skaidrojums prastiem ļaužiem, kas zinātnē nav tik izglītoti kā es - "Ļaužiem nāk vēmiens, kad pa daudz sēž uz āderēm." Biofizikālā anomālija, vai zinies. Šitais būs jāatceras, kad gribēsies kādu smalki izlamāt. Vēl daži svarīgi fakti, kurus derētu atcerēties - "kaitīgi ir gulēt uz āderēm, jo īpaši uz āderu krustojuma". Kā izrādās āderes arī krustojoties, nez vai rezultātā rodas mazākas āderītes? "Turklāt āderu starojums apgrūtina un paildzina atveseļošanās procesu." - tātad āderes staro. Izstaro biofizikālās anomālijas mainītā elektromagnētisko telūrstrāvu frekvencē gravitacionālā lauka sprieguma diapazonā mainot radiācijas parametru svārstību amplitūdu. "Tas, ka mūsdienās tik daudzi cilvēki zaudējuši spēju just āderes, nenozīmē, ka tās uz viņiem neiedarbojas." - atcerieties, tas, ka Jūs āderes nejūtat, nenozīmē, ka to nav. Arī tas, ka neviens nav konstatējis neko no tā, ko stāsta cienījamā zinātniece, nenozīmē, ka kaut kas tāds neeksistē. Redziet "novirzi no normas gandrīz visos fizikālajos laukos" nevar konstatēt ar rupjajiem mūsdienu instrumentiem, to var just tikai bioloģiski objekti, kas nav zaudējuši saikni ar dabu kļūstot pārāk izglītoti. Vēl daži zinātnes jaunatklājumi, kurus Jums skolā neviens nav stāstījis: "Āderēm ir noteicoša nozīme zemes reljefa veidošanā, bez tām zeme būtu gluds līdzenums." - atcerieties, šo vārdu autore ir ģeoloģe. Viņa taču nevarētu kļūdīties, vai ne? "Āderu anomālija ar savu enerģiju būtiski stimulē daudzu augu un koku augšanas procesu!" - Tā droši vien ir bioenerģija, kas stimulē augu un koku augšanas procesu. Paši gan uz āderēm neguliet - izaugsiet par basketbolistiem kā likts. "Gājputnu migrācijas ceļi precīzi seko Zemes garozas tektoniskajiem lūzumiem, kam atbilst āderu sistēmas. Zvēri arvien pārvietojas pa āderēm, tāpēc agrāk arī visi ceļi bija tik līkumoti, jo tos iekārtoja, sekojot zvēru takām." - kādēļ viņi tā darīja nav īsti saprotams, jo citu rakstā autore apgalvo, ka "Ja bērniņš pa miegam arvien ieraujas kādā no gultiņas stūriem, tas nekļūdīgi norāda, ka viņš tiecas atrast no āderēm iespējami brīvu vietu." Laikam jau bērni negrib augt lieli, bet dzīvnieki to ļoti vēlas un tādēļ no āderēm nekad nost nekāpj. Vai arī viņi grib saslimt un nomirt. Kas lai tos zvērus saprot. Vēl rakstā savos fantastiskajos atklājumos dalās inženieris Jānis Dolacis, kurš stāsta par to kā palielināt priežu ražīgumu tās audzējot virs āderēm, dalās statistikas datos par zibens tendenci spert āderēs (laikam jau to telūrisko strāvu dēļ). Stārķis gan arī savu ligzdu vijot āderu krustpunktos, bet viņam nez kāpēc zibens nesperot, bet to zinātne nespējot izskaidrot. Droši vien tam, kurš šo megaproblēmu atšķetinās, uzreiz Nobeļa prēmiju iešķiebs. Vēl rakstā ar izciliem atklājumiem dalās veterinārmedicīnas zinātnieks Jānis Ligers, kurš stāsta, ka par āderēm pat esot rakstījis disertāciju (droši vien tādēļ arī vēl nav veterinārmedicīnas doktors). Ligera kungs arī dalās zinātniskos faktos par iespējām iedarboties uz āderēm ar domu spēku - krustišanos un citiem racionāliem paņēmieniem. Galu galā raksta autore Vija Beinerte nonāk pie secinājuma: "Apkopojot triju zinātnieku teikto, varam secināt, ka āderes nav viltīgu šarlatānu izdomājums vai māņticīgu tumsoņu fobija, āderes ir objektīva realitāte." Patiesi, objektīva realitāte, kuru var konstatēt rīkstnieks - "cilvēks, kas ar kāda instrumenta palīdzību vai arī bez tā nosaka āderu atrašanās vietu. Rīkstnieka instruments var būt žākļveida divžuburu koka zars (visbiežāk lazdas, vītola, ceriņa, paegļa vai pīlādža), metāla antena, rāmītis, cilpa, spieķis vai svārsts. Jutīgs un pieredzējis rīkstnieks var noteikt arī derīgo izrakteņu iegulas, pazemes tukšumus, elektriskos kabeļus, ūdensvada caurules, atsevišķus metāla priekšmetus." Šī realitāte ir tik objektīva, ka līdz šim neviens nav spējis "double-blind" testos pierādīt kādu no rīkstniekiem piedēvētajām spējām. Bet realitāte jau nekad nav bijis šķērslis cilvēkiem ar bagātu fantāziju. Meklējam godīgus deputātus urn:lj:klab.lv:atom1:soikins:28055 2006-11-22T11:25:00 2006-11-22T11:25:00 2006-11-22T09:26:02Z 2006-11-22T09:26:02Z Ejam uz saeima.lv, ņemam meklētāju un meklējam... <a href="http://www.saeima.lv/pages/meklet.jsp?expression=god%EEgi+deput%E2ti">Rezultāts</a>. Šitais jāiearhivē urn:lj:klab.lv:atom1:soikins:27826 2006-11-20T13:53:00 2006-11-20T13:53:00 2006-11-20T11:55:59Z 2006-11-20T11:55:59Z Vispār jau vecs, bet ļoti precīzs komentārs par karu Libānā. Jon Stewart no "The Daily Show": Video iekš <a href="http://www.youtube.com/watch?v=p9cKejSzdq0&amp;mode=related&amp;search=">YouTube</a> Ko tik nevar iegūt par īsziņu! urn:lj:klab.lv:atom1:soikins:27534 2006-10-10T10:13:00 2006-10-10T10:13:00 2006-10-10T07:15:49Z 2006-10-10T07:15:49Z Vakar diezgan vēlu aizgāju gulēt un sanāca iekš škandalkastes ar zilo ekrānu visādas brīnumu lietas ieraudzīt. Biju jau redzējis fantastiskās reklāmas, kurās tiek piedāvāts sūtīt īsziņu, lai ar numeroloģijas palīdzību uzzinātu savu laimīgo skaitli, vēlamo profesiju, lai saņemtu inku vai vēl velns viņu zina kādu astroloģisko horoskopu vai pat to vai steidzamā kārtā nav jāpamet sava otrā pusīte, jo kāds orākuls konstatējis, ka mūsu vārdi galīgi nesapas. Mani nedaudz izbrīna, ka šādas reklāmas tiek raidītas, jo tās taču maksā naudu un es šaubos vai Latvijā ir tik daudz kretīnu, kas spēj šī lohotrona organizatoriem atpelnīt viņu piķi. Bet acīmredzot spēj. Vakar redzēju visfantastiskāko šī tipa reklāmu - "Laimes Aka". Nosūti īsziņu, vēlies kaut ko un gaidi kad Tava vēlēšanās piepildīsies... Vai patiešām tas nau kaut kāds pastulbs sociālās psiholoģijas eksperiments, bet nopietns biznesa projekts? Tad patiešām man jāpārvērtē savs priekšstats par cilvēku stulbumu. Esmu bijis pārāk optimistisks. Starp citu, TV vakar arī uzzināju, ka tagad var nopirkt kādu superdzērinu, kurš dedzina taukus. Cik sapratu, tas gan jādzerot fizisku treniņu laikā... Diez kā šis dzēriens darbojas... Hmmm... The Root of All Evil? urn:lj:klab.lv:atom1:soikins:27233 2006-10-08T14:10:00 2006-10-08T14:10:00 2006-10-08T11:18:44Z 2006-10-08T11:18:44Z Iesaku brīvā brīdī noskatīties Ričarda Davkinsa (<a style="color: rgb(102, 0, 0);" href="http://en.wikipedia.org/wiki/Richard_Dawkins">Richard Dawkins</a>) dokumentālo filmu "<a style="color: rgb(102, 0, 0);" href="http://en.wikipedia.org/wiki/The_Root_of_All_Evil%3F">The Root of All Evil?</a>", kurā šis zinātnieks, zinātnes popularizētājs, humānists un "karojošais ateists" kritizē reliģiju. Patiešām interesanta filma. Iekš Google Video:<a style="color: rgb(102, 0, 0);" href="http://video.google.com/videoplay?docid=-4659873880136113631&amp;q=Richard+Dawkins"> Pirmā daļa</a>; <a style="color: rgb(102, 0, 0);" href="http://video.google.com/videoplay?docid=-2439999165547892433&amp;q=Richard+Dawkins">Otrā daļa</a> Ja kādam interesē - pats vēl līdz galam neesmu nofuormulējis savu attieksmi pret ideju par Dievu, reliģiju un baznīcu. Sūti īsziņu! Sūti! urn:lj:klab.lv:atom1:soikins:27027 2006-10-03T17:23:00 2006-10-03T17:23:00 2006-10-03T14:30:23Z 2006-10-03T14:30:23Z Bāc, kā es neiedomājos sitādu <a href="http://www.balsot.lv/">lohotronu</a> uztaisīt? Pārsteidzošākais, patiesībā, nav pats lohotrons (redzēti ir debīlāki), bet tas, ka kaut ko tādu var iedabūt Apollo.lv <a href="http://www.apollo.lv/portal/elections/articles/83941">galvenajā lapā</a>! Ok, kamēr vilciens nav aizgājis, jātaisa sava variācija par tēmu. Ko sakāt par šādu potenciālo aicinājuma tekstu: "Par ko balsot? Par zaļajiem, oranžajiem vai sarkanajiem? Ir tik daudz partiju no kā izvēlēties... Grūti izlemt? Neraizējies! Senās numeroloģijas un astroloģijas zinātnes Tev palīdzēs! Sūti ziņu uz numuru 29xxxxxx ar savu dzimšanas gadu, mēnesi un dienu un pretī saņemsi padomu par kuru sarakstu balsot! Sūti īsziņu, Tev nav izvēles! Tu būsi mans vergs vēl četrus gadus!" Pens un Tellers urn:lj:klab.lv:atom1:soikins:26650 2006-09-21T11:24:00 2006-09-21T11:24:00 2006-09-21T08:44:27Z 2006-09-21T08:44:27Z Google video parādījušās dažas no lieliskā TV šova Penn&amp;Teller Bullshit! sērijām. Skatieties, kamēr ir pieejamas, ja nu pēkšņi pazūd: Penns un Tellers par <a href="http://video.google.com/videoplay?docid=-6789340038877644331&amp;q=Penn+Teller&amp;hl=en">Feng Šui un dzeramo ūdeni pudelēs</a> Penns un Tellers par <a href="http://video.google.com/videoplay?docid=-7592468947754427068&amp;q=penn+and+teller">diētām un ģenētiski modificēto pārtiku</a> Penns un Tellers par <a href="http://video.google.com/videoplay?docid=-1098593980242092843&amp;q=penn+and+teller">monogāmiju</a> Tiem, kas nezin, kas ir Penns un Tellers - viņi ir divi iluzionisti/komiķi. Daži viņu triki (ar risinājumiem) - <a href="http://www.youtube.com/watch?v=BPyvAtQYVok">glāzītes un bumbiņas</a>, <a href="http://www.youtube.com/watch?v=yV2PJ71z85s">smagā mašīna sabrauc Telleru</a>, <a href="http://www.youtube.com/watch?v=vS5QnrpDXg0">Muppet šovā</a>. Viņi arī ir šova Bullshit! veidotāji, kurā viņi smej par populāriem mītiem. Kretīni? urn:lj:klab.lv:atom1:soikins:26617 2006-09-13T11:24:00 2006-09-13T11:24:00 2006-09-13T08:24:56Z 2006-09-13T08:24:56Z <div><a href="http://klab.lv/poll/?id=10770">View Poll: #10770</a></div> Es redzu viņu ūdenī... urn:lj:klab.lv:atom1:soikins:26168 2006-09-08T11:52:00 2006-09-08T11:52:00 2006-09-08T08:52:45Z 2006-09-08T08:52:45Z Amerikā ir kāda slavena gaišreģe vārdā <a style="color: rgb(102, 0, 0);" href="http://en.wikipedia.org/wiki/Sylvia_Browne">Silvija Brauna</a>,&nbsp;kura apgalvo, ka spējot sarunāties ar mirušajiem, paredzēt nākotni un veikt dažādus citus brīnumus. Džeims Randi viņu savulaik izaicināja pierādīt viņas spējas, kam Brauna <a href="http://www.youtube.com/watch?v=eJFWSTD8vpQ">piekrita</a>. Tas bija pirms <a style="color: rgb(102, 0, 0);" href="http://www.randi.org/sylvia/">pieciem gadiem</a>. Līdz šim viņa nav mēģinājusi izpildīt Randi testu. Šī gada sākumā izcilā gaišreģe <a style="color: rgb(102, 0, 0);" href="http://en.wikipedia.org/wiki/Sylvia_Browne#Sago_Mine_controversy">tiešraidē apgalvoja</a>, ka esot zinājusi, ka 12 no 13 Sago raktuvēs iesprostotajiem ogļračiem tiks izglābti (tai laikā masu mediji ziņoja, ka ogļrači ir izglābti). Programmas laikā tika paziņots, ka sākotnējās ziņas ir nepareizas un 12 no 13 ogļračiem NAV izglābti. Braunas kundze atbildēja: "Yeah, I don't think there's, I don't think there's, I don't really think there's anybody alive. If there is, I think maybe only one, I just don't believe that there's... I haven't heard anything because I've been with you, but I just don't think they are alive." kaut pirms tam viņa teica: "No, I knew they were going to be found. Uh, you know, I hate people who say something after the fact. It's just like I knew when the Pope was dead and I said it on, thank God I was on Montel's show, and I said, according to the time, it was 9-something and whatever Rome time was, and I said he's gone, and he was." Vēl daži video no šīs lieliskās gaišreģes repertuāra: Brauna apgalvo, ka ugunsdzēsējs, kurš gāja bojā 11 septembrī Dvīņu torņos <a style="color: rgb(102, 0, 0);" href="http://www.youtube.com/watch?v=DBNp1Y7fiwA">esot noslīcis</a>; Brauna meitenes vecākiem apgalvo, ka viņu meita esot <a style="color: rgb(102, 0, 0);" href="http://www.youtube.com/watch?v=eFNKsmwgw8w">nošauta</a>. Kā gan lai netic gaišreģiem? Protams, protams, šī ir viltvārde, bet visi jau tādi nav. Ir jau arī īstie... Fitlaineru problēmas urn:lj:klab.lv:atom1:soikins:26058 2006-09-06T16:32:00 2006-09-06T16:32:00 2006-09-06T14:05:50Z 2006-09-06T14:05:50Z Īsa pamācība, kā sačakarēt attiecības ar draugiem: 1) Iestājies MLM kompānijā, kurā Tavs uzdevums ir a) tirgot nevienam nevajadzīgus mēslus, kurus neviens veikalā nepērk, izmantojot to, ka Taviem draugiem būs grūti Tev atteikt; b) pārdot saviem draugiem un radiem tiesības piedalīties a punktā minētajā savas sabiedriskās dzīves iznīcināšanā. 2) Piezvanīt savam draugam un piedāvāt iesaistīties biznesā. Nekādā gadījumā neminēt, ka vēlies viņu ievilkt piram... sorry, tīkla mārketingā. 3) Sarunāt tikšanos ar draugu. 4) Tā vietā, lai piedāvātu draugam ienesīgu darbu, iesmērēt viņam biļeti uz prezentāciju un mēģināt nokāst par to 8 Ls. 5) Kad draugs atsakās maksāt 8 Ls par tiesībām apmeklēt pasākumu uz kuru viņš neietu pat par brīvu, iespiest viņam rokā biļeti un pateikt, ka naudu atdos pēc tam. 6) Mēģināt sazvanīt savu draugu. 7) Mēģināt vēlreiz sazvanīt savu draugu. 8) Zvanīt draugam naktī. 9) Zvanīt draugam agri no rīta. 10) Uzzināt drauga jauno numuru un atgriezties pie punkta 6. <a name="cutid1"></a> No Draugiem.lv FitLine Creates Champions domubiedru grupas: A: "Man jau lidz kaklam maigi izsakoties tas ka cilveki necel klausuli! Varbut varat padalities ka jus ar so problemu tiekat gala :)" B: "vienkārshi vairāk nezvanu tiem, vinji daris to ko vinji dara!" C: "Nu nevajag apnikt cilvēkiem. Zvani citem. Pienāks laiks, kad viņi paši gribēs runāt. Un vispār kā Tu ceri tam cilvēkam pastāstīt to ko vēlies pa telefonu? Bet ja Tu vnk gribi norunāt tikšanos un tāda attieksme, tad lasi sākumu." D: "Nja..tas ir ritiigi riebiigi,it seviski no tiem,ka sauci sewi par labiem draugiem un draudzeneem...tu megini cilveekiem palidzeet a vins sitaa..tizlums un gljeevums,ka vienkaarshi nevar atbildet un pateikt,ka sorry,bet negrib tomeer ar to saistiities..." A: "Neee problema jau nav uzaicinat uz tiksanos :) Problemas sakas kad iedod bileti par kuru saruna ka naudinu atdos pirms pasakuma :) Un vel saka jaa es busu mani tas interese gribu uzzinat ko vairak un jaa ka Artis saka tie ir draugu ar kuriem satiekas nu ka minimums reizi nedela :)" D: "Jaa,man ar vienaa "labaa" draudzne bija...kurai it ka pardevu biljeti un vinja teica,ka peec tam naudu ados,bet pirms pasakuma vinja zvaniiju un veel pec tam...un logiski,ka necelj vienkaarshi...un veel sauca sewi par labu draudzeni man...psc...." E: "njāaa,bet redziet,te jau jūs saskaraties ar to,ko mums māca,ka vajag biļeti uzreiz pārodot..bet nu,jāa,mēs jau uzskatam viņus par draugiem un tāpēc naivi uzticamies...ja neceļ telefonu,jābrauc ciemos un jāsaka,tu man esi parādā 8ls,es ar tevi rēķinājos,bet tu mani piečakarēji..njāa,bet es arī principāa atmetu tiem ar roku un eju tālāk.." Es, protams, ar MLM nenodarbojos un neesmu pat normālu produktu tirgotājs, bet pat bez speckursiem Vilonā zinu, ka no drauga jāiekasē 8 Ls tieši tādēļ, lai viņš atnāktu uz FitLine pasākumu. Biļetes jau varētu arī par brīvu dalīt, tikai tad nācēju būtu mazāk. Ideja vienkārša - cilvēks samaksā 8 Ls un domā "ja jau es samaksāju 8 Ls, tad noteikti jāiet." Cilvēkiem ir grūti atzīt savas kļūdas un tādēļ viņi labprātāk tās padziļina, nekā atzīstas (<a style="color: rgb(102, 0, 0);" href="http://en.wikipedia.org/wiki/Escalation_of_commitment">iracionāla eskalācija</a>). Nabaga FitLine menedžerīši slikti klausījušies vai arī lekcijas viņiem sastāvējušas tikai no "Dari šitā un nejautā kāpēc." Bet interesanta tā Fitlainistu apvainošanās uz saviem draugiem, sak, "kas tad tie par draugiem?" Tai pat laikā paši saka: "atmetu tiem ar roku un eju tālāk.." System Idle process urn:lj:klab.lv:atom1:soikins:25611 2006-09-05T15:39:00 2006-09-05T15:39:00 2006-09-05T12:43:24Z 2006-09-05T12:43:24Z Ui, labs vēl nedzirdēts datorjoks iz dzīves. Draugiem.lv [vanabī] hakeru domubiedru grupā cilvēks satraucies par System Idle [procesu]: "Aivars Lazdiņš (Round%&amp;Round) , 2. aug 22:01 kaa to hujnu var dabuut nost!vina aiznem man 97 cpu usage ko man dariit? " ROFLASTC Lasīts <a href="http://krizdabz.id.lv/2006/08/30/hakeri-ieks-draugiemlv/">te</a>. Kampaņa pret vakcīnām? urn:lj:klab.lv:atom1:soikins:25481 2006-09-05T10:14:00 2006-09-05T10:14:00 2006-09-05T07:58:55Z 2006-09-05T07:58:55Z Šodien Apollo.lv izlasāms kārtējais <a href="http://www.apollo.lv/portal/life/articles/81820">raksts</a>, kurā tiek apšaubīta nepieciešamība vakcinēt bērnus. Labi, šis raksts vēl ir piezemētos toņos: "To var un vajag izmantot, bet ar prātu, proti, nevajag obligāti vakcinēt visus bērnus un ne pret visām slimībām.", bet ir arī teikums: "Jebkurā gadījumā galavārds par to, vakcinēt bērnu vai ne, pieder vecākiem, jo viņi nes atbildību par sekām.", jā, protams, galavārds pieder vecākiem, par to nav šaubu. Bet kā vecāki pieņems lēmumu? Varbūt konsultēsies ar raksta autotu Homeopātijas institūta valdes priekšsēdētāju pediatru–homeopātu Edgaru Medni? Vai varbūt ar "Indigo bērnu" speciālisti un kaislīgu pretvakcinēšanās kampaņas organizatori dziednieci un praktisko (lasi - neizglītoto) psiholoģi Aelitu Folkmani? <a name="cutid1"></a> Tad, protams, ārstiem būs jāatbild uz šādiem <a href="http://www.apollo.lv/portal/life/32/articles/73373">jautājumiem</a>: "No Vīnes universitātes Pediatrijas un jaunieša vecuma slimību katedras darbinieka [apkopēja?] Volfganga Maurera referāta uzzināju par vielām, kas ietilpst ērču encefalīta vakcīnā, proti, ka Kreicfelda – Jakoba slimību (tautas valodā - govju trakumsērgas) saturošais CSA (cilvēka seruma albumīns) ir atrodams vienā no ērču encefalīta vakcīnām - «Baxter Vaccines»". Jautājums no sērijas - "Ir pierādīta dihidromonoksīda saistība ar vēzi, bet mēs turpinām lietot dihidromonoksīdu uzturā! Vai tas nav kaitīgi veselībai?" Ārstu atbildes (uz jautājumu par vakcīnām, ne par dihidromonoksīdu) būtība iekļaujas šajā teikumā - "Sajauktas trīs atšķirīgās slimības – prionu (infekciozo molekulu) izraisītā Kreicfelda - Jakoba slimība, vīrusa (Lyssavirus) izraisītā trakumsērga un cita vīrusa (Othomyxovirus) izraisītā putnu gripa, un tam visam vēl klāt pielikta informācija par ērču encefalīta vakcīnu." Ko lai saka par Aelitu Folkmani? Viņas aizraušanās ar "<a href="http://www.geocities.com/jaunalaikmetaberni/">Indigo bērniem</a>" un dziedniecību ar <a href="http://www.geocities.com/lat_spirit/tachyon/tahioni.html">tahioniem</a> jau liecina par šīs kundzes prāta spējām un tāda vēl kaut ko bazūnē par vakcīnu kaitīgumu ( <a href="http://www.apollo.lv/portal/life/1805/articles/61663">te</a>, <a href="http://www.apollo.lv/portal/news/73/articles/61574">te</a> un <a href="http://woman.delfi.lv/webbaby/pregnat/article.php?id=12440002">te</a>)? Ko var teikt par viņas rakstiem? Slima suņa murgi, pietiek vien atsauces papētīt -&nbsp; plaši tiek citēta lapa http://www.homeoint.org (homeopāti), populārs avots ir http://www.whale.to/ (atbalsta uzskatu, ka medicīnu kontrolē sazvērnieki - "Medicīnas mafija"). Argumenti Folkmanes kundzei arī spēcīgi, piemēram: "Faktus, kas apgāž pieņēmumu par vakcīnu nozīmīgumu cīņā pret bakām, bet vēlāk arī daudzām citām slimībām, jau kopš vakcīnu vēstures sākotnes vakcīnu veidotāji ir ar nodomu centušies slēpt." Droši vien tāpat kā tahionus. Bet principā visi argumenti reducējas uz diviem, kas salīdzināmi ar šādiem spriedumiem: "Ir konstatēts, ka n% no autokatastrofās bojāgājušajiem ir bijuši piesprādzējušies ar drošības jostām. Tātad drošības jostas neglābj dzīvības." un "Ir konstatēts, ka visbiežākais traumu cēlonis avārijas gadījumos ir drošības jostas. Tātad drošības jostas nav drošas [pardon] un būtu jāaizliedz." Es, protams, neesmu mediķis un neko daudz no šiem jautājumiem nejēdzu, bet labprāt redzētu kādu medicīnā izglītota cilvēka rakstu, kas tādai Folkmanei muti aizbāztu. Man nav zināšanu medicīnā, es paļaujos tikai uz loģiku un racionālo saprātu un ar to pietiek, lai saprastu, ka Folkmane gvelž muļķības, bet cik ir tādu, kas aizdomājas, ka viņai varētu būt taisnība? Diži vārdi urn:lj:klab.lv:atom1:soikins:25099 2006-09-03T14:14:00 2006-09-03T14:14:00 2006-09-03T11:26:14Z 2006-09-03T11:26:14Z "We can clearly see that there is no bi-univocal correspondence between linear signifying links or archi-writing, depending on the author, and this multireferential, multidimensional machinic catalysis. The symmetry of scale, the transversality, the pathic non-discursive character of their expansion: all these dimensions remove us from the logic of the excluded middle and reinforce us in our dismissal of the ontological binarism we criticised previously. A machinic assemblage, through its diverse components, extracts its consistency by crossing ontological thresholds, non-linear thresholds of irreversibility, ontological and phylogenetic thresholds, creative thresholds of heterogenesis and autopoiesis. The notion of scale needs to be expanded to consider fractal symmetries in ontological terms." <a href="http://en.wikipedia.org/wiki/Guattari">Pierre-Félix Guattari</a> Neapšaubāmi talantīgs ir bijis šo vārdu autors, tāpēc nav jābrīnās, ka viņš kļuva par plaši pazīstamu zinātnieku. Tik bagāta valoda, tik dziļa izpratne, nevarētu tacu būt, ka viņam nav taisnība. Ņemts no <a href="http://www.randi.org/jr/2006-09/090106cruise.html#i4">Džeimsa Randi</a> Pūķis manā garāžā urn:lj:klab.lv:atom1:soikins:25087 2006-09-02T16:33:00 2006-09-02T16:33:00 2006-09-02T13:44:34Z 2006-09-02T13:44:34Z Reiz dzīvoja kāds astrofiziķis vārdā <a href="http://en.wikipedia.org/wiki/Carl_sagan">Karls Segans</a>. Varbūt būsiet par viņu dzirdējuši - viņš bija slavens zinātnes popularizētājs un <a href="http://en.wikipedia.org/wiki/SETI">SETI</a> projekta tēvs. Segans bija arī skeptiķis un humānists. Piedāvāju Jūsu uzmanībai fragmentu no Segana grāmatas "The Demon-Haunted World: Science As A Candle In the Dark". Šajā interesantajā fabulā Segans ilustrē savu un skeptiķu attieksmi pret nefalsificējamām hipotēzēm. Fabulas oriģināls <a href="http://spl.haxial.net/religion/misc/carl-sagan.html">šeit</a>, mans tulkojums zemāk. <a name="cutid1"></a> Karls Segans Pūķis manā garāžā “Manā garāžā dzīvo uguni spļaujošs pūķis” Pieņemsim (es sekoju psihologa Ričarda Frenklina grupu terapijas pieejai), ka es nopietni izsaku šādu apgalvojumu. Gadsimtiem ir zināmi neskaitāmi stāsti par pūķiem, bet nav pierādījumu. Kāda iespēja! “Parādi man,” Tu saki. Es aizvedu Tevi uz savu garāžu. Tu ieskaties tajā, redzi kāpnes, tukšas krāsas kannas, vecu trīsriteni, bet ne pūķi. “Kur ir pūķis?” Tu jautā. “Ah, tas ir tepat,” ar plašu žestu norādot uz garāžu, es atbildu. “Es aizmirsu pieminēt, ka tas ir neredzams pūķis.” Tu piedāvā izbārstīt uz grīdas miltus, lai konstatētu pūķa pēdas. “Laba doma,” es saku, “bet šis pūķis lidinās gaisā.” Tad Tu piedāvā pielietot infrasarkano staru sensoru, lai fiksētu neredzamo uguni. “Laba ideja, bet neredzamā uguns ir arī bez karstuma.” Tu gribi uzšļākt pūķim krāsu un padarīt to redzamu. “Laba ideja, bet tas ir bezķermenisks pūķis un krāsa tam nepielips.” Un tā tālāk. Es uz katru Tevis piedāvāto fizisko testu atbildu ar īpašu skaidrojumu kādēļ tas nestrādās. Bet kāda ir atšķirība starp neredzamu, bezķermenisku, lidojošu pūķi, kas spļauj beztemperatūras uguni un neeksistējošu pūķi? Ja nav veida, kā apgāzt manu apgalvojumu, nav neviena iedomājama eksperimenta, kas varētu sniegt pretpierādījumus, kā lai uztver apgalvojumu, ka pūķis eksistē? Tava nespēja apgāzt manu hipotēzi nav tās patiesuma pierādījums. Apgalvojumi, kas nav pārbaudāmi, pieņēmumi, kas ir imūni pret atspēkojumiem, ir praktiski bezjēdzīgi, lai cik veiksmīgi tie būtu mūsu iedvesmošanā vai intereses ierosināšanā. Būtībā tas, ko es no Tevis prasu ir ticība maniem vārdiem, pie pilnīga pierādījumu trūkuma. Vienīgais ko Tu patiešām esi uzzinājis no manas uzstājības, ka manā garāžā ir pūķis, ir tas, ka manā galvā notiek dīvainas lietas. Tevi sāktu interesēt, kas mani pārliecināja, ja praktiski testi nav pielietojami. Tev ienāktu prātā, ka tas ir bijis sapnis vai halucinācija. No otras puses, kādēļ tad es to uztveru tik nopietni? Varbūt man nepieciešama palīdzība? Labākajā gadījumā, es esmu daudz par zemu novērtējis cilvēka spēju kļūdīties. Iedomājies ka, neskatoties uz testu neveiksmīgumu, Tu vēlies saglabāt ideāli atvērtu prātu. Tādēļ Tu pilnībā nenoraidi viedokli, ka manā garāžā ir uguni spļaujošs pūķis. Tu vienkārši atliec galīgo verdiktu. Tu liec galdā pierādījumus, kas ir pretrunā šim viedoklim, bet jaunu datu parādīšanās gadījumā, Tu būtu gatavs tos izanalizēt un izvērtēt vai tie ir pārliecinoši. Protams, no manas puses nebūtu godīgi apvainoties, ka Tu man netici. Nebūtu godīgi Tevi kritizēt par garlaicīgumu un iztēles trūkumu tikai tādēļ, ka Tu devi skotu verdiktu “nav pierādīts”. Iedomājies, ka situācija attīstītos citādi. Pūķis tāpat ir neredzams, bet uz grīdas, Tavā acu priekšā, parādās pēdas. Tavs infrasarkano staru detektors uzrāda novirze no normas. Uzšļācot krāsu, kļūst redzmas robainas krēpes, kas šūpojas Tavā priekšā. Lai cik Tu būtu skeptisks pret pūķu esamību, nemaz nerunājot par neredzamiem pūķiem, Tev tagad jāatzīst, ka šeit kaut kas ir un ka tas atbilst idejai par neredzamu, uguni spļaujošu pūķi. Tagad cits scenārijs: Pieņemsim, ka es neesmu vienīgais. Pieņemsim, ka vairāki Tev pazīstami cilvēki, ieskaitot tādus par kuriem Tu zini, ka viņi nav savā starpā pazīstami, visi saka, ka viņu garāžā ir pūķis. Visos gadījumos pierādījumi ir tracinoši netverami. Mēs visi atzīstam, ka esam uztraukti par šādu dīvainu, fizisku pierādījumu nepamatotu, pārliecību. Neviens no mums nav vājprātīgs. Mēs prātojam par to kā būtu, ja visā pasaulē neredzami pūķi patiešām slēptos garāžās un cilvēki tikai tagad to sāk aptvert. Es labāk gribētu, lai tā nav taisnība, bet varbūt, ka senie eiropiešu un ķīniešu mīti par pūķiem nemaz nebija mīti. Par laimi sāk parādīties ziņas par pūķa pēdu nospiedumiem miltos. Bet pēdas nekad nav radušās, kad blakus ir stāvējis skeptiķis. Rodas aizdomas, ka tām varētu būt cits izskaidrojums. Izpētot sīkāk, kļūst skaidrs, ka pēdas varētu būt viltotas. Piesakās kāds pūķu entuziasts ar apdedzinātu pirkstu un vaino pūķa ugunīgo elpu. Bet atkal pastāv citi skaidrojumi. Mēs saprotam, ka bez pūķa ugunīgās elpas ir arī citi veidi, kā apdedzināt pirkstu. Šādi “pierādījumi”, neatkarīgi no tā cik nopietni tos uztver pūķu atbalstītāji, ne tuvu nav pārliecinoši. Atkal vienīgā prātīgā pieeja būtu noraidīt pūķu hipotēzi, būt atvērtam nākotnes datiem un turpināt brīnīties par to, kas varētu likt tik daudziem šķietami pieskaitāmiem un skaidrā prātā esošiem cilvēkiem vienoties šajos dīvainajos maldos. Biomehānika :) urn:lj:klab.lv:atom1:soikins:24601 2006-08-31T11:21:00 2006-08-31T11:21:00 2006-08-31T08:29:42Z 2006-08-31T08:29:42Z Uzdevums biomehānikā. Tēma: frekvences dubultošanās pie parametriskas rezonanses, lai ko tas arī nozīmētu. <img src="http://www.latchess.lv/soikins/050927jump3ju.gif"> Plaša zinātniska diskusija par tēmu apskatāma <a href="http://payalnik.livejournal.com/383655.html?page=1#comments">Dzīvajā Žurnālā </a> Sludinājums ar izsmeļošu zinātnisku pamatojumu: <img src="http://www.latchess.lv/soikins/prikol-ikra_ezhej.jpg"> Rodins un statistika urn:lj:klab.lv:atom1:soikins:24558 2006-08-29T14:00:00 2006-08-29T14:00:00 2006-08-29T11:39:05Z 2006-08-29T11:39:05Z SKDS <a style="color: rgb(102, 0, 0);" href="http://www.skds.lv/doc/part_082006%20%28bbt%29.pdf">publicējuši</a> augusta partiju reitingus un žurnālisti var ķerties pie to "analīzes". Interesants <a style="color: rgb(102, 0, 0);" href="http://www.diena.lv/komentari/lasit.php?id=284925">raksts</a> padevies Askoldam Rodinam no "Dienas". No manis gan statistiķis kā no Kalvīša balerīna, bet tomēr kaut kas man Rodina kunga rakstā šķiet ne pārāk ticams. Man īpaši patika šis teikums: "Pēc Lemberga nosaukšanas par premjera kandidātu Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) piedzīvojusi nozīmīgu kritumu — 11,2% (jūlijā 14%), tomēr noturējusies otrajā vietā." Ļoti interesants novērojums, pirmkārt, <a style="font-style: italic; color: rgb(102, 0, 0);" href="http://en.wikipedia.org/wiki/Post_hoc">post hoc</a> kļūda spriedumā (pēc Lemberga nominēšanas, krities reitings, tātad reitings krities Lemberga nominēšanas dēļ). Otrkārt, žurnālista objektivitāte - "piedzīvojusi nozīmīgu kritumu". Ok, starpība starp abiem rezultātiem ir 2,8 procentpunkti, kas teorētiski vispār varētu nebūt kritums (šāda varbūtībai gan nevajadzētu būt lielai). Es gan gribētu redzēt Rodina kunga veiktus <a style="color: rgb(102, 0, 0);" href="http://en.wikipedia.org/wiki/Margin_of_error#Comparing_percentages:_the_probability_of_leading">varbūtību aprēķinus</a>, kas pamatotu viņa apgalvojumu, ka ir vērojams "nozīmīgs" kritums. Kaut kā savā rakstā viņš šos aprēķinus piemirsa publicēt. Atkal skatos TV urn:lj:klab.lv:atom1:soikins:24227 2006-08-28T10:07:00 2006-08-28T10:07:00 2006-08-28T07:51:21Z 2006-08-28T07:51:21Z Pēdējās nedēļas biju pārtraucis skatīties TV ziņas, kurām iepriekš biju regulāri sekojis. Varbūt kādu interesē kāpēc... <a name="cutid1"></a> Vēlme snobiski pazīmēties ar frāzēm “es televizoru neskatos” gan nebija šī pēkšņā riebuma pret TV ziņām pamatā. Iemesls meklējams kaut kur citur – kadros no Izraēlas-Hezbollah kara (es apzināti nerakstu “Izraēlas-Libānas”, jo šis nav iepriekšējo gadsimtu karš starp valstīm, šis ir globalizācijas laikmeta karš starp valsti un NVO. ). Tikai nepārprotiet, mani neatbaidīja šausminošie gruvešu, mirušu un sakropļotu bērnu kadri. Mani biedēja tas, ka man tika laupīta spēja domāt un izvērtēt notikušo. Mani tracināja tas, ka Latvijas žurnālistu profesionalitātes līmenis neļāva viņiem atšķirt kara propagandu no ziņām un tādēļ es biju spiests saņemt nefiltrētu informāciju par kuras avotiem varēju zīlēt kafijas biezumos. Drīz vien sapratu, ka lielākā daļa informācijas, kuru saņemu ir sagrozīta vai vispār nepatiesa. Tā, protams, bija noticis visos iepriekšējos karos jau kopš “Tuksneša vētras” reality-show CNN izpildījumā. Protams, ka es to zināju, kā nekā, izglītība tāda, ka būtu jāzina tie manipulācijas mehānismi ar kuriem mani mēģina nosvērt par labu vienai no karojošajām pusēm. Bet es to nespēju. Nespēju tikt galā ar informācijas plūsmu, ko saņēmu no TV. Manuprāt, šis bija informatīvi vispiesātinātākais karš, kāds līdz šim redzēts. Ja Čečenijas, Irākas un Afganistānas karos bija skaidrs, kurš diriģē informācijas karu, tad šoreiz katra indivīda neaizsargātais prāts un sirds nonāca starp diviem dzirnakmeņiem – Izraēlas un Hezbollah. Kā lai atšķir patiesību no meliem, kad redzi <a style="color: rgb(102, 0, 0);" href="http://littlegreenfootballs.com/weblog/?entry=21956_Reuters_Doctoring_Photos_from_Beirut&amp;only">degošu pilsētu</a>, <a style="color: rgb(102, 0, 0);" href="http://mypetjawa.mu.nu/archives/184206.php">lidmašīnas raķetes</a>, <a style="color: rgb(102, 0, 0);" href="http://drinkingfromhome.blogspot.com/2006/08/extreme-makeover-beirut-edition.html">raudošu sievieti</a>, <a style="color: rgb(102, 0, 0);" href="http://www.slublog.com/archives/2006/08/the_passion_of.html">bērnu rotaļlietas</a> un <a style="color: rgb(102, 0, 0);" href="http://michellemalkin.com/archives/005687.htm">upurus māju gruvešos</a>, <a style="color: rgb(102, 0, 0);" href="http://eureferendum.blogspot.com/2006/08/qana-directors-cut.html">glābējus</a> ar mirušiem bērniem rokās… Kā lai spēj racionāli domāt, kad profesionāļu brigādes dara visu, lai Tu “izlemtu ar sirdi” un “paļautos uz savu intuīciju”. Vispār šitā var pie paranojas tikt. Kurš uzvarēja informācijas karā? Hezbollah, kuri tika iztēloti/iztēloja sevi par cietējiem, vai Izraēla, kad tika atklātas fotogrāfiju viltošanas? Labi, protams, ka ir blogosfēra, bez tās informācijas laikmetā būtu grūti. Vienīgi jāspēj atšķirt sazvērestības teorētiķi no racionāli domājošajiem, kas arī nav nemaz tik viegls uzdevums. Grūti mūsdienās domāt. Sevišķi, ja mājās ir TV. Revolūcija astroloģijā urn:lj:klab.lv:atom1:soikins:23815 2006-08-25T14:54:00 2006-08-25T14:54:00 2006-08-25T12:13:06Z 2006-08-25T12:13:06Z Kā jau zināms, kopš vakardienas Saules sistēmā palikušas tikai astoņas planētas. Viens demokrātisks balsojums un Plutons vairs nav planēta. Astronomijā gan tas jūtamas sekas neradīs, nāksies vien palabot astronomijas mācību grāmatas un nākamajos enciklopēdiju izdevumos būs jāņem vērā šī izmaiņa. Bet astroloģijā... Nabaga astrologiem nāksies reaģēt ļoti strauji, jo nabaga Skorpioni ir palikuši bez savas planētas. Plutons tika atklāts 1930. gadā, bet astrologiem vajadzēja 40 gadus, lai to atzītu tā "ietekmi". Cerams, ka soreiz astrologi reaģēs mazliet ātrāk, jo šī izmaiņa taču nopietni apdraud daudzu cilvēku nākotni. Kā Skorpioni spēs dzīvot bez Plutona? Kaut īpaši cerēt uz strauju astrologu reakciju nevaram, kā nekā viņi joprojām vadās pēc ģeocentriskā modeļa... Bet ir arī savas pozitīvās puses - varam droši prognozēt, ka kari un noziedzība samazināsies, jo astrologi uzskata, ka par šīm ļaundarībām ir atbildīgs Plutons. Sak, 1930. gadā, kad tika atklāts Plutons ASV palielinājās noziedzība, bet trīs gadus (kas ir nieka trīs gadi) vēlāk Vācijā pie varas nāca Hitlers. Voila! Tas visu pierāda. Apsveicu, biedri, Starptautiskā Astronomijas Biedrība ir atrisinājusi Pasaules noziedzības problēmu! Lai slava tiem, lai slava tiem... Dzen stāsts urn:lj:klab.lv:atom1:soikins:23581 2006-08-23T11:18:00 2006-08-23T11:18:00 2006-08-23T08:31:29Z 2006-08-23T08:31:29Z Dzen stāsts Kādu nopietnu jaunu vīru bija samulsinājušas mūsdienu pasaules pretrunas, tādēļ viņš pie meklēja ceļus, kā tās atrisināt. Viņš devās pie daudziem cilvēkiem, meklējot kādu, kurš spētu novērst nesaskaņas viņa dvēselē, bet, neskatoties uz visiem viņa meklējumiem, viņš nespēja atbrīvoties no sava satraukuma. Kādu vakaru kafejnīcā, vīrs, kas iepazīstināja sevi kā dzen Skolotāju, teica viņam: “Dodies uz pussabrukušo savrupmāju, kuras adresi es tev uzrakstīju uz šīs salvetes. Nerunā ne ar vienu, kurš tur dzīvo, tev jāturpina klusēt līdz rītdienas mēness lēktam. Ej uz lielo istabu, kuru tu atradīsi pa labi no priekšnama, apsēdies lotosa pozā ar seju pret sienu uz gruvešiem pašā telpas ziemeļu stūrī un meditē.” Vīrs izdarīja tieši tā kā dzena Skolotājs bija licis. Viņa meditāciju bieži pārtrauca satraukums. Viņš uztraucās par to vai atlikušās santehnikas daļas no otrā stāva vannas istabas neuzkritīs viņam uz galvas, pievienojoties caurulēm uz kurām viņš sēdēja. Viņš satraucās par to, kā viņš zinās, kad lec mēness. Viņu satrauca tas, ko cilvēki par viņu teica, ejot cauri istabai. Viņa satraukumi un meditācija tika pārtraukti, kad, kā pārbaudot viņa ticību, mēsli no otrā stāva uzgāzās viņam uz galvas. Tai laikā divi cilvēki ienāca istabā. Pirmais jautāja otrajam, kas ir tas vīrs, kurš sēž istabas stūrī? Otrs atbildēja: “Daži saka, ka tas ir svētais. Citi saka, ka tas ir debīliķis.” To dzirdot, vīrs tapa apskaidrots. No "<a href="http://www.principiadiscordia.com/book/1.php">Principia Discordia</a>"