11:42 amSapnī biju stāvoklī. Laikam astoņi mēneši un teju sākās jau dzemdības, bet telefōna zvans mani pamodināja brīdī, kad ieradās potenciālā dzemdību pieņēmēja. Un paldies dievam, ka pamodināja, jo jau pirmās sāpes piegriezās. Tiesa, no otras puses būtu bijis labāk dažas sekundes vēlāk pamosties, jo tieši tajā konkrētajā brīdī es gandrīz atbildēju uz kāda cita jautājumu par to, kā tad sauksim. Galvā sāka riņķot dažādi zēnu (?) vārdi, un, pirms sapratu, kurš ir īstais, jau sāku lidot prom no sapņa. Žēl, būtu gribējies zināt, ko mana zemapziņa būtu izvēlējusies. Atceros vēl vienā brīdī radušos atklāsmi, kad sapratu, ka tūlīt jau sāksies, - ka manai dzīvei tagad ir pzģec. Jep, vismaz tas atbilst manai apzinātajai nostājai pagaidām par bērnu negribēšanu vēl labu laiciņu (un man jau sen kā nav vairs tīņu gadi). |