01:18 amEpic nedēļas nogale nudien, arī kā vakardienas šoferim. Izlaidums, āfterpārtijs, Rullītis nākamajā dienā un vakarā uz Liepāju. Braukšana pa pirmsLiepājas augstieni mazliet pēc pieciem no rīta bija pasakaina, lai arī vienatnē baudāma, kamēr citi atlūzuši. Apstājos uz brīdi skaistā vietā - priekšā ieleja, viss zaļš, miglā tīts, klusumā... Vienreizēji. Ainava galīgi ne pēc ierastajiem Zemgales līdzenumiem, īpaši piemetot klāt vēja ģenerātōrus. Taču tālākais ceļš līdz Saldum arvien pieaugošā stresā, jo benzīna rādītājs noslīdēja līdz pēdejai sarkanajai strīpiņai vēl krietnu gabalu pirms tuvākā Statoila, heh. Vismaz uzpildīšanās dēļ tiku [ne bez pūlēm] pie nomodā esošas kompānijas. Un kā gan vēl var nepieminēt viņa ašo ideju iebraukt Pokaiņos pa ceļam! Izrādās, ka tur, pat neejot tālu, ir elementāri iespējams apmaldīties. Nu ko, vismaz čupakabra neatnāca. Tālāk jau mājupceļš, privātskolotāja savākšana un trīs stundas varbūtību teōrijas uzdevumu. Secinājums - mana pasniedzēja ir ķerta uz Bernulli formulu. Zinot to, manas izredzes šorīt sekmīgi uzrakstīt eksāmenu ir kļuvušas krietni cerīgākas. |