What does not kill you, makes you stronger.

December 30th, 2010

04:09 pm

 Diena pēc trešdienas. Pēdējās divas naktis neesmu gulējusi savā gultā. Aizvakar paliku pie Kārļa, vakar pēc Krekliem devāmies pie džeka, kura laukos Jāņus svinējām. Katru reizi, ejot uz Krekliem, škiet - nu kas tad vēl var notikties..? Yeeeeeah. Pāris vienkārši dejas, tad daudz dejas ar džeku vārdā Egīls, kurš teica, ka es esmu ļoti smaidīga un mans smaids pievelk cilvēkus. Ar viņu tiešām bija interesanti, viņš bija skaidrā un likās jauks/oriģināls, tāpēc ceru, ka nebūšu viņu aizvainojusi ar savu vēlāko uzvedību. Jo, kad teicu ka esmu nogurusi un iešu pie draudzenes, viņš atbildēja, ka tad jau vēl sadejosimies. Ar viņu es tā arī vairs nedejoju. Toties padejoju ar vienu citu džeku netīšām viņa acu priekšā, kas vēl bija nevainīgi... salīdzinot ar to, kas aizgāja pēc kāda laiciņa, kad uzaicnāja Jāņu džeks un tā arī gribēja turpināt dejot ar mani. Vakara nejēdzīgākais moments - kaut kādas eksperimentālas kustības laikā es nokritu, atsitu pakausi pret ķebli un degunu pret viņa galvu. :D Aizgājām malā pasēdēt, es viņam klēpī, viņš mani apskāvis un tā arī nosēdējām, kamēr man palika normāli. 
     es:"Man viss ok, tu vari iet padejot ar kādu citu, lai nav jāsēž malā" - viņš:"Bet es gribu palikt šeit, kopā ar tevi" 
Eh, runāja viņš skaisti. Īpaši par to, kā, turot meiteni apskāvienā, piecas minūtes škiet divas stundas un otrādi.. Un ausī čusktētais -
     "Iedomājies ka tu esi tālu prom... Kādā vietā, kas tev patīk... Iztēlojies zvaigznes..." 
Ar laiku jau gājām atpakaļ dejot, sākumā mierīgāk un bez griešanas. Un tad viņš sāka runāt par gulēšanu sniegā.. Ko mēs vēlāk arī aizgājām darīt. Gulēt sniegā Pēterbaznīcas pakājē. 
     viņš:"Paskaties augšā... Vienkārši paskaties augšā... Izbaudi laiku... [..] Redzi, baznīcas tornis... Viens, divi, trīs, četri stāvi... Šķiet tik tuvu..."
Viņš vispār stāstīja/runāja tik forši, ka man neko citu negribējās kā vienkārši tā gulēt un klausīties. Tā kā man nebija cimdu, viņš atpogāja augšējās mētela pogas un teica, lai sildu rokas viņa azotē. Un tā es gulēju, miera, viņa roku un balss ieskauta. Ak dievs, tas viss vispār bija tik skaisti... 
 Un tad atnāca Baibiņa ar viņa draugu un viņas wannabe draugu vienā persōnā. Tiku pie sniega aiz krekliņa un gandrīz novilkta zābaka, kad viņš mani vilka ārā no sniega aiz kājas. :D Bet nu ko, atkal ietaupījām uz takša rēķina un gājām pie tā paša no Jāņiem. Mēs abi gulējām uz grīdas, bet toties ar viņu tiešām bija sasodīti patīkami gulēt. Parasti ir tā, ka it kā iekārtojos, bet vienalga nav līdz galam ērti, sanāk grozīties, taču ne ar viņu. Līdzsvaram jāsaka, ka skūpstījās viņš vakara sākumā katastrofāli, tikai no rīta piedabūju viņu darīt tā, kā gribu es, un beigās jau bija ļoti labi. 
 Un tad pulkstenis vēl nebija desmit no rīta, kad mēs ar Baibiņu dzērām kafiju un runājāmies viņa virtuvē. Tik ļoti sirreāla sajūta. Tā pat kā iet tādā rīta agrumā pa ielu, iesākot mājupceļu. Visā visumā jāsaka, vakars jauks un interesantuma ziņā pilnībā atbilst visiem trešdienu vakaru ģeometriskās progresijas likumiem. Gaidām nākamo. :)

05:40 pm

 Starp citu, it kā vēl nepietiktu ar to, ka viņš tāpat izskatās labi, no noteikta rakursa viņš pat ļoti izskatās kā Ian Somerhalder [jeb Damon Salvatore no TVD]. Un sejas izteiksmes arī tik perfekti atbilstošas, ka, pirmoreiz to visu saskatot, pamatīgi apšokējos.

10:42 pm

 Mazliet vairāk kā diennakts līdz Jaunajam gadam, nulle plānu un besis.

Powered by Sviesta Ciba