06:29 pm Ui, kā dabūju pastresot nupat. Totāli biju aizmirsusi parōli šeit Cibā, jo to nomainīju pirms laba laika un tāpat negāju no sistēmas ārā ikdienā. Šodien vajadzēja, nu un tagad taisos logoties sitēmā atpakaļ iekšā... un tā parōle, kas man likās, ka bija īstā, nestrādāja. Lōģiski, duh. Izmēģināju visas citas iespējamās parōles un to variācijas, ko lietoju.. arī nestrādāja. Nu ko, spiežu, lai uz ē-pastu sūta.. Bet viņi neraksta, uz kādu adresi parōle tiek izsūtīta! Izmēģinājos visas savas e-pastkastītes, nevienā nekā nav... Nu viss, jau domas par pasaules galu. Pēdējais cerību stariņš uzspīdēja, kad iedomājos ieiet no telefōna [izmisīgi cerot, ka nebūšu kaut kādā veidā izlogojusies arī no turienes] un paskatīties, kāds ē-pasts man Cibai ir pierakstīts. Jēziņ, tā bija adrese, par kuras eksistenci es biju aizmirsusi jau vismaz pirms gada. Līdz ar to, protams, tā ir beigta, nevarēju atcerēties atbildi uz drošības jautājumu. :D Tāpēc arī galu galā nācās no telefōna mainīt ē-pastu iestatījumos, un tagad es beidzot esmu laimīga tikusi iekšā savā Cibā un nomainījusi parōli, yay. Lai svētītas modernās tehnolōģijas.
Heh, bet patiesībā biju tikai gribējusi uzrakstīt, ka Māris reāli sācis gribēt tikties pēdējā laikā. Prasīja par šodienu, vai braukšu uz Jelgavu, jo uz Rīgu viņš netiek.. Un pateica, ka, ja ir idejas, viņš piedalās. Tas jau pēc manis izklausās. |