What does not kill you, makes you stronger.

November 28th, 2010

02:24 am

 Forši šodien sanāca, ka, izejot no mājām Rīgā, man bija palikusi tieši pusotra stunda tikšanai uz Jelgavu. Tā kā vilciena nebija, maucu uz autōostu ar autiņu, kurā ielecu pašā, pašā pēdējā brīdī, pat nācās durvis pasist vaļā, tām ciet veroties manā deguna priekšā. Bet nu neko, aizbraucu, nogaidīju pusstundu, tiku līdz Jelgavai. Tālāk uz Saldu, uz jubileju. Dabūju pavizināties. :) Bija pat tīri labi. Blakus sieviete tāda foršā sēdēja - gadi četrdesmit, pīrsings uzacī, balināti, gari mati, runā žargōnos un pirmais, ko man piedāvāja, bija, vai negribu kādu skrūvi pa kluso. 
 Heh, vēl dabūju freaky sajūtu, dejojot ar onkuli, jo viņiem ar tēti ir absolūti līdzīgas acis un deguni.. Dažas reizes salikās, ka ar tēti dejoju.

 Njā, bet pats tētis atceļā labo frāzi izmeta. "Jā, starp citu... Es tevi vēroju tagad... un... nu nevajag badoties, labi?" Sašutuma pilnā balsī, protams, paskaidroju, ka tā nav badošanās [c`mon, visu vasaru maz ēdu un efekta nekāda takš], bet gan obligātā aerōbika divas reizes nedēļā. Es un badoties? Lol. Taču blūzīte, kas vēl vasarā bija tā normāli pieguļoša, šodien likās maisveidīga. Es ko, tiešām zaudēju apmērus?
Powered by Sviesta Ciba