What does not kill you, makes you stronger.

November 23rd, 2010

01:24 pm

 Nobesījusies un slapja atvelkos no Ķīpsalas mājās ar visu kompīti, sapņoju par to, kā ielīdīšu dīvānā un noskatīšos kādu filmu... Slēdzu vaļā durvis... Tās jau ir vaļā. Ienāku, tētis guļ uz dīvāna, mamma virtuvi kārto. Iekšējs "bļāāā!!". Lieki piebilst, ka neviens man neko iepriekš nebija teicis. 
 Pārkārtoja virtuvi, pārvilka virtuves galda vaskadrānu no vecas, bet foršas uz jaunu, bet nesmuku, saprika visādus jogurtus un sieriņus, kas man vispār nafig nav vajadzīgi. Garīgais tā jau zem nulles bija, te vēl šitais viss bez jebkāda brīdinājuma... Sačakarēju viņiem garīgo pamatīgi, līdz asarām, tgd viņi aizbrauca, bet c`mon, fuckin brīdināt mani vajag!! Jā, viņiem ir atslēgas, jā, viņi par dzīvokli maksā, jā, viņi ir mani vecāki, bet - ja ir norunāts, ka dzīvoklis ir man, tad uzgāzties šitā, sadarīt viskaut ko pa savam un gaidīt, lai paldies vēl pasaku, man nešķiet īsti forši. 
Powered by Sviesta Ciba