05:54 pm Ņemu savus vārdus atpakaļ par to, ka brālēns nesprādzē bērnus mašīnā. Sprādzē, es tik tāda muļķadesa, ka nepamanīju to sēdeklīšu stirināšanas sistēmu vakar. Bet visādi citādi ir ļoti forši tā aizbraukt uz Jelgavu, izpildīt m/d datōros un nākamajā dienā braukt atpakaļ ar vešanu no mājām līdz mājām lieliskā autiņā, turklāt Audi, lol. Vispār jāmēģna ar laiku kļūt par komunikablu cilvēku, lai varētu i' pie viņiem, i' pie māsas ciemoties, kas sev līdzi nestu gana daudz labumu. Nenoliegšu, po žizņi esmu egoistiskais altruists. Lietišķajā komunikācijā ievadlekcijā stāstīja par motivāciju dažādiem komunkācijas līmeņiem un tā, un sapratu, ka šis ir tieši tas pamats, uz kā es lielākoties [ne-]veidoju attiecības ar cilvēkiem.
Par ikdienu runājot, nākamā nedēļa pārmaiņas pēc pat solās būt interesanta. RTU rīko ekskursju nedēļu, tā nu es esmu pieteikusies iečekot Rimi Latvia štābu, Latvijas Banku un AirBaltic. Vēl ir brauciens uz diviem Ventspils iestādījumiem, bet uz to vēl nav zināms, vai tikšu. Labākais ir tas, ka viss ir par velti. Es varbūt esmu dīvains cilvēks šajā jomā, bet mani vienmēr ir interesējis, kā viss strādā īstenībā, aiz klientu zōnas. Smieklīgi, bet, kad ceturtdien biju Dolē*, man likās forši, ka tiku uz noliktavām. :D *Vispār jau man bija prieks, ka vispār biju Dolē, ko jau sen gribēju apskatīt kā laikam senāko t/c Rīgā. Nezinu, kurš patiesibā bija pirmais, bet pēc reklāmām no bērnības, kurās atceros tikai Doli šajā objektu kategōrijā, man ir radies tāds iespaids. Ps. Huh, Dole tomēr ir senākais, kā tikko noskaidroju! "1997. gadā, kad tika atvērta «Dole», tas bija pirmais tirdzniecības centrs Latvijā, kas atbilda Rietumu standartiem." (http://www.dole.lv/lv/par-doli) Un pilnīgā offtopikā es nesen pēkšņi sāku dziedāt All I want for Christmas. Uzliku, lai kompī skan, pasaudzēju kaimiņus. |