What does not kill you, makes you stronger.

 Visādi citādi vakar RTU bija pirmā tikšanās un šodien sākās lekcijas. Kad dalīja studentu apliecības, mani, protams, atkal pamanījās izcelt. Sauca pa vienam, un pirms manis bija vismaz pāris desmiti cilvēku. Visus, pat dīvainākos un garākos vārdus/uzvārdus tā sieviete nosauca skaļi un saprotami, bet mani pareizi izlasīja tikai ar ceturto piegājienu. Ne vārdu, ne uzvārdu nevarēja uzreiz izmocīt, kaut arī pa abiem kopā tie ir tikai deviņi burti, un es nebūt neesmu nosaukta nekā eksōtiski. Nu jā, par to, ka apliecībā izskatos krimināli, jābrīnās nav, atceroties, kā viss tas īsais process notika... 

 Lekcijas, kā rādās, būs joprojām sakarīgas. Ne velti visi, kas mums kaut ko līdz šim ir teikuši, pieminēja, ka IEVF ir krutākā RTU fakultāte. Dombrovskis un ne tikai te ir mācījušies. Vpročem, kvalitāte augstā līmenī. Pirmajā lekcijā pasniedzēja runāja mikrofōnā, hell. Rsebā uz trīsreiz lielāku audotōriju atradās pasniedzēji, kas runāja tik klusu, ka es pirmajā solā knapi dzirdēju.. Par rsebu runājot, šodien tur biju aizgājusi uz kafejnīcu pārtraukumā, ja jau turpat blakus ir. Njā, varēja just, ka gads tur nomācīts, viss likās ārkārtīgi pazīstams. Nebiju nekur citur, tāpēc nezinu, vai nav nekādu citu kardinālu izmaiņu, bet dežuranta būcenītis piedzīvojis pamatīgas pārmaiņas. Tuvākajās dienās plānoju izmest līkumu pa citiem stāviem un gaiteņiem. Pie viena jāiečeko, vai bibliotēkā datōri ņems pretī manus pieejas datus iekšējam tīklam [bez kuriem kompīšus ieslēgt nevar], vai neesmu izmesta pavisam. Jaunajā skolā laikam publiski pieejamu datōru vispār nav, ja reiz tepat Ķīpsalā ir centrālā RTU bibliotēka.

 Sadzīves apstākļi ir, kā tie var būt remontējamā dzīvoklī. Vietas nav diži daudz, visur viss mētājas un nav daudz ērtību. Toties dzīvošana vienai sekmē manu ēšanas paradumu uzlabošanos - pa šo diennakti ar kapeikām esmu ēdusi trīs normālas, siltas ēdienreizes, tai skaitā brokastis šorīt. Mājās man sanāk ēst vakariņas un pārējā laikā kaut ko uzkost, nemaz nerunājot par dienas iesākšanu ar siltu maltīti. Turklāt sāku pamazām atklāt jaunus pārtikas produktus, tā kā iepriekš man ar kulināriju bija redzu-ēdu attiecības, nevis uztaisu-ēdu. Šodien nopirku klijas, kuras ir šausmīgi lētas, un ar jogurtu tiešām arī sātīgas. Tā ka paļaušanās tikai uz sevi un maksimāla naudas līdzekļu ierobežošana novedīs pie tā, ka regulāri gatavošu normālu ēdienu, nevis čipsus pa ceļam uz mājām. Un par ko ir lielākais prieks - blakus ir tirgus, kurā ir dabonams svaigs un garšīgs lauku piens un citi labumi. :)

 Gribas, lai tur ātrāk viss būtu pabeigts, lai varētu iekārtoties, bet negribas neko darīt.