What does not kill you, makes you stronger.

 Gāju pa ielu un sapratu, ka jūtos labi. Ir tāda sajūta, ka pēdējā laikā viņš mani pamazām savāc atpakaļ visnotaļ burtiskā nozīmē. It kā es būtu visā tajā vientulības/sevis-žēlošanas/vienmuļības periōdā deformējusies plastilīna figūriņa, kam viņš tagad, turot sev klāt, piešķir atpakaļ īsto formu. Manī ir parādījusies tāda ne gluži viegluma, bet veseluma sajūta, pat mazliet mieram līdzīga. Un ir tik sasodīti patīkami justies labi vai gandrīz labi, nemelojot sev un neizliekoties!

 Un vēl es nezinu, vai tas ir tikai tāpēc, ka matiem vakar pēc izmazgāšanas celiņu izšķīru otrā pusē, nevis tajā, kurā kopš neatminamiem laikiem biju šķīrusi, vai arī ne tikai tāpēc, bet no vakardienas man ārprātā patīk, kā izskatos. Arī tagad bez visiem acu zīmuļiem un tonālajiem. :)