What does not kill you, makes you stronger.

August 10th, 2010

07:42 pm

 Ne bez čakarēšanās, bet šodien noslēdzu īres līgumu un man ir jaunā dzīvokļa atslēgas! ^^ Kad pirmoreiz tur iegāju, sajūta bija, kā ieejot bērnudārzā vai kādas bērnu vasaras nometnes telpās - visur bija bērnu zīmējumi, tjip, taurenīši, puķītes u. tml., ieskaitot astoņkāji [ar daudz vairāk kājām] virtuvē. Var redzēt, ka iepriekš tur bērniem dota vaļa. Bet nekas, tagad vaļa ir man, un es drīkstu darīt visu, ko vien gribu, tāpēc - tur būs forši un krāsaini, kad viss būs izmēzts, sakopts, salabots un sakrāsots. Par laimi, tur jau ir pamatmēbeles, so, uz tā rēķina varēs ietaupīt. Viena no foršākajām lietām - tur ir ļoti silts, kas nozīmē, ka nebūs jāvīstas segās vēsākos un nostaļģiskos vakaros, varēs mierīgi sēdēt šortiņos uz palodzes virtuvē un pīpēt. Un turpat blakus ir Uzvaras parks, kas nozīmē, ka sabadūšu skrituļslidas un varēšu tajos pašos vakaros iet braukāties. Bērnībā man patika to darīt, bet nebija īsti daudz piemērotu trašu skrituļošanai tuvumā. Tagad būs sportiņš skriešanas vietā. Bet nu, bet nu, bet nu - man vairs nebūs ikdienā jābrauc ar vilcieniem, kas ir pats galvenais!
 Un, kad gandrīz biju Jelgavas stacijā mājupceļā, uzrakstīja Kārlis. Viņam tieši sanāca Jelgavā būt, tāpēc piedāvāja satikties. Džīz, nebijām tikušies kopš janvāra, ja atmiņa mani neviļ. Nobijām četras stundas kopā tā tīri čomiski. Uzzināju, ka viņa draudzene patiesībā visu zina pat mūsu mazo afēriņu, un tāpēc tagad baidās par Kārli. Hi hi, un tagad iedomājieties, kā viņai ir zināt, ka viņas draugs uz Rīgu izbrauc no Dobeles vienos, braucot caur Jelgavu, kurā dzīvo - kas? Jup, es. Un Jelgavā viņš iesprūst un ierodas Rīgā piecas stundas vēlāk. Es neesmu ļauna pēc idejas, bet tāds maziņš maitas smīniņš tik`n`tā. Vajag savas lietas sargāt tā, lai nebūtu jāraustās. Heh, bet galu galā pastāv variants, ka par viņa iesprūšanu Jelgavā neviens pat nelikās ne zinis. Lai vai kā, domāju, ka, sākot ar rudeni, varētu uzturēt biežākus kontaktus ar Kārli. Ja ne dēļ kā vairāk, tad kaut vai tāpēc, ka viņš laikam ir man tuvākais cilvēks Rīgā. Vismaz es viņam pārsteidzoši daudz par sevi stāstu visādus sīkumus, domas un atmiņas. 
Powered by Sviesta Ciba