12:21 am Šovakar bija sarunāts, ka māsa ciemos brauc. Vpročem, sēžu pie loga, vaktēju, kad šamie būs klāt.. Redzu, iebrauc pagalmā mašīna un āprātā lēni un ar milzīgām distancēm noparkojas pa divām vietām, kaut arī apkārt viss brīvs. Nodomāju vēl, ka blondīne noteikti, un - ha - izkāpj māsasdēls ārā. Vismaz tagad zinu, ka ne es vienīgā tāda nemākulīga, bet nu viņa situācijā jau nu pat es varēju labāk ieparkoties. :D Pasēdējām kulturāli, pārēdāmies visi [izņemot tēti, kurš badojas]. Māsas žurka, tb, mazā Jorkšīras terjera kucīte, vismaz šoreiz uz mani nerēja [pagājušoreiz to vien darīja kā rūca un ķerās kājās], un es viņu pat glaudīju, kas man kā kinofōbam brīžiem sagādāja asas izjūtas. Īpaši kad viņa sakustējās. Bet bija ok galu galā. Kādreiz varbūt es būšu noprogresējusi tiktāl, ka varēšu paglaudīt arī suni, kurš actually man varētu nodarīt miesas bojājumus kožot. Strādāju pie tā. Nu jā, vienkārši tā visā visumā. Tagad varbūt sākšu nēsāt rokaspulksteni, jo tas, ko māsa uzdāvināja, ir tīri smuks. Bet smieklīgi bija, ka viņa nolika priekšā divas dāvanu kastītes un teica, lai izvēlos, kurš labāk patīk. Ak, un vēl smieklīgāk bija tas, kā es pulksteni uzliku, izrādījās, ka bišķi par lielu, un tad kādas desmit minūtes neviens nevarēja dabūt āķīti vaļā, lai pulksteni noņemtu no rokas. Jau panesās jociņi par to, ka šī nu ir dāvana uz mūžu. Bet beidzās veiksmīgi, noņēma tomēr, un tad tuvākajās dienās aiznesīšu meistaram, lai noņem pāris siksniņas posmus. Pēc tam varbūt pulkstenis ienēsāsies. Ps. Un Edmis mani te skapī par "manu mīļo" nosauca. Piedzēries džekiņš rumu, heh. Bet ciemos sauc uzstājīgi. Eh, cik sasodīti liela cūcība tomēr bija tas Islandes vulkāns.. Un vēl cūcīgāka ir doma par to, ka ja būtu lidojusi kaut dienu ātrāk, būtu tikusi. Cik-tur-mēnešus iepriekš biļetes pirku, un vajadzēja man tieši tās dienas reisam nopirkt! Sucks. Tagad arī labprāt aizbrauktu. Jebkad, principā, bet tikai biļetes dārgas. |
What does not kill you, makes you stronger.
July 10th, 2010
03:12 pm Heh, šorīt bija unikāla situācija. tētis: "Šodien būs karsts laiks. Brauc uz Ožiem!" es: "Aha, kā tad. Negribu karstuma dūrienu dabūt." tētis: "Nu jā." Situācijas unikalitāte ir tā, ka tētis, kas mūžīgi vēlas, lai es vasarā eju ārā peldēt, sauļoties 'n stuff, šoreiz pilnā nopietnībā piekrita, ka labāk nebraukt. Laikam jāpateicas nesenajai slimošanai, kas rada iespaidu par mani kā par pavārgušu būtni. Labi, ka mājās nav karsts. Tāds patīkams vēsums, un nav pat jādomā par to, kā ir citur. Tādā režīmā jebkurš karstums pārciešams. ;D |
Powered by Sviesta Ciba