12:10 am Omg, piedzīvojumu var dabūt arī pusnaktī sēžot istabā pie datōra. Respektīvi, tikko tiku netīšām ieslēgta savā istabā, tā ka man tētis desmit minūtes, otrpus durvīm bļaudams, mēģināja iestāstīt tehnolōģiju, kā tās atvērt. Durvju aizvēršanas mehānisms izdomāja salūzt beidzot pēc visiem gadiem, un mēlīte iesprūda/norāvās/smth - karoč, ar rokturi durvis atvērt nevarēja. Nācās mēlīti ar nazīti pa milimetram bīdīt vaļā. Un kamēr man vispār pieleca, kas jādara! :D Bet nu moments bija labais, kad piegāju pie durvīm, jo tētis tā aizdomīgi ilgi tur stāvēja [durvis ir ar padomjlaika viļņoto stiklu, apveidus var redzēt cauri], un sapratu, kas noticis. Labi vēl, ka tas nenotika no rīta, kad vecāki nāk mani modināt, a to tā arī būtu palikusi gulēt līdz vakaram - no ārpuses jau dabūt vaļā nevar. Nav jau tā, ka man rītdienas eksāmens būtu svarīgs, bet nu... Jautri, karoč. Vēl tagad smejos. Piepildījās mans sapnis, ka istabu var aizslēgt. :D Un šodien bija pēdējā lekcija RSEBAAā. Vēl uz kādiem dažiem eksāmeniem gan aiziešu, pēc tam iesniegums, un viss, basta, beigšu sevi mocīt ar to, kam nederu. |
What does not kill you, makes you stronger.
May 25th, 2010
09:04 pm Njā, dīvaini, ka kursabiedri interesējas par to, kāpēc iešu prom. Iepriekš to biju pateikusi četrās sarunās [jā, esmu bijusi āāārkārtīgi asociāla visu šo gadu skolā], bet vakar nācās lekcijas laikā pasniedzēju informēt. Tā nu to visi arī uzzināja. Bet lieta ir tāda, ka tikko man viena meitene dr.lv uzrakstīja ar to pašu jautājumu, sakot, ka šodien to padzirdējusi. Sanāk - vismaz viena no nosacītajām komānijām mani savās sarunās pieminējusi, vai? |
Powered by Sviesta Ciba