What does not kill you, makes you stronger.

May 9th, 2010

12:10 am

 Visu vakaru ārprātā niez deguns. Cerams, ka tas ir uz dzeršanu, jo pa degunu dabūt īsti negribas. Un, ja tas ir uz dzeršanu, tad cerams, ka ne vienatnē. 

 Kaut gan... Kāda starpība, var arī vienatnē. Šitais studiju gads + neesošā sociālā dzīve lielākajā daļā laika man ir ļoti labi iemācījis būt vienai. Pat pārāk labi. 

11:08 pm

 Aizbraucām ar vecākiem šodien līdz radiem Saldus pusē. Pirms dzīvajiem radiem gan nācās trīs stundas sēdēt kapos, bet nu nekas, pārcietu. Ciemos dabūju normāli paēst, dažs labs ideāls joks arī bija - tā, ka vēl ilgi smējos. Kopumā jauki pavadīta diena.
 Un šitie izbraucieni ar Volvō nāk man par labu, jo šamam var redzēt degvielas patēriņu - tagad zināšu, kā ir izdevīgāk braukt. Jau tagad šādas tādas sakritības esmu atklājusi, par ko agrāk biju domājusi aplam.

 Bet nu kas šodienā ir dīvaini, ir tas, ka man raksta Māris. Ok, viņš uzrakstīja, lai noskaidrotu, kas paliek ar audio taisīšanu, bet pēc tam ta' viņš varēja nerakstīt mierīgi. Tā vietā viņš ņem un iekopē linku uz Bībera dziesmu 'n so on savā stilā. Šitā cik mēnešus nebija bijis... Laikam iedzēris or smth. Enīvei, es iemācījos neuztraukties par to. Iemācījos nocietināties un vieglos gadījumos spēt būt vienaldzīgai bez izlikšanās. Kā šovakar. Ja es to nemācētu, atkal būtu mūžīgā prātošana, vai es viņam ko nozīmēju 'n so fucking on. Man tas nav vajadzīgs.
 Upd. Un tagad, protams, kā sāku par viņu rakstīt, tā vairs neraksta. Lai nu būtu.


     M: [..] kā iet? [..]
     es: [..] un normāli iet
     M: beidzot
     es: kas beidzot?
     M: visu laiku saciiji ka ne-taa-lai buutu normaali
 Oho, viņš no mūsu retajiem čatiem pat šo to atceras, kā izrādās...
Powered by Sviesta Ciba