11:08 pm Apgulšanās uz pusstundiņu pasnaust pirms sešiem beidzās ar to, ka pirms minūtēm piecpadsmit es pamodos no telefōna [pilnīgi nesaprotot, no kurienes skan tā dziesma] - Edmis zvanīja. Viņam nebija bijis kredīta visu laiku, tagad beidzot dabūjis un voila, es noskaidroju savas detaļas. No sākuma es viņu pasūtīju, sakot, lai pārzvana vai dod man pusminūti laika - tikai tad beidzot sāku kļūt lietojama. :D Mēs abi labi - viņš pēc zāles, es pēc gulēšanas. Šajā sarunā bija dafiga "Ko?!". Bet kas ir galvenais.. Viņš pateica beidzot par tikšanu no Dublinas - ka būs mašīna, viņa nu jau bijušās draudzenes māsa, un vēl viens džeks [šeit piebilde bija: varēsi iepazīties]. :D Tā ka tagad, kad zinu, kā notiek tikšana un ka nebūs tikai viņš, es pārdomāju - nekādas iepriekšizplānotās cacas. Būšu vienkārši forša es. ^^ Un dzīvošu pie viņa, varēšu iet dušā [jāsaka kā ir, biju uztraukusies par šo punktu], cik bieži gribēšu, pīpēšu zāli [lika man apsolīt] un galu galā viņam būs atvaļinājums - tam jābūt epic pasākumam. Yay. Žēl tikai, ka Kārlis nebūs, vismaz viņš netika pieminēts. Visu jau nevar dabūt, I guess. Bet vispār, viņš varēja zvanīt vēlāk, man interesants sapnis bija. Zemapziņas kreativitāte nebeidz pārsteigt, u know. Un it kā ar pašu sapņa sižetu nepietiktu, jo tas tiešām bija baudāms, es vēl neoficiāli biju kopā ar savu kursabiedru. Jēziņ. :D |