12:10 am Uztaisīju mandeles šovakar, tagad sēžu un graužu tās kopā ar tēju. Nezinu, kas par klikšķi man uznācis, bet gribas gatavot kaut kādus saldos ēdienus. Visādus, kamēr vien tā ir līdzdalība procesā, nevis vienkārši sagataves nobāzšana cepeškrāsnī uz stundu or smth like that. Dīvaini. Šovakar plānoju sameklēt kādu jauku, ne-daudz naudas produktiem prasošu ēdienu, ko tad svētdien varētu arī pagatavot. Tā viš' ir, 19 gadus esmu ar kulināriju un receptēm dzīvojusi dažādos kontinentos, so, tikpat kā nulle zināšanu par to visu. Nākas jautāt Gōglei, lai dabūtu vienkāršu desertu. In fact, pat pankūkas bez mīklas receptes atrašanas nepagatavotu. No gatavošanas agrāk par svētdienu mani attur fakts, ka joprojām neesmu gatava sestdienas vakara pasākumam. Šodien gandrīz piecu stundu garumā čekoju Jelgavas veikalus.. Galvā idejas izskatās ideāli, bet, tiklīdz kā ko līdzīgu uzvelku mugurā, ir "fuck, labāk nebūtu mērījusi". Šitā vēl kompleksos iedzīvošos, c'mon! Bet nē, tika šovakar glābšanas riņķa plāns izdomāts, tā ka, gan būs ok. Zinu, zinu, ka nav ko tik daudz stresot, bet esmu sasodīta perfekciōniste. Well anyway, esmu nelabojama. Atradu [un nopirku] šodien jauku ādas jaciņu. Prieks par to bija pilnīgi tāds, ka pēc iziešanas no veikala apmēram kvartālu nogāju dungodama. Sen jau biju gribējusi nopirkt kaut ko tādu, bet šī konkrētā ir vēl labāka. Nu vismaz manai gaumei tā tāda šķiet, un par pārējām ir daļēji nospļauties. Eh, būtu man daudz naudas, kļūtu par šopohōliķi. Gan jau pat šopings iepatiktos, ja zinātu, ka actually varu mierīgi ko nopirkt. Nav jau tā, ka šobrīd nevarētu, vienkārši es jau no bērnības sevi ārkārtīgi ierobežoju, cenšos netērēt lieki naudu. Pēdējos gados dodu sev lielāku brīvību, atlaižu grožus, bet sirdsapziņa tāpat ietrennējusies perfekti īdēt "Tev patiešām to vajag?", un nekas dižs nesanāk. |