What does not kill you, makes you stronger.

 Par citām tēmām runājot, māsa man šovakar lika sajusties kā totālos laukos, nevis Jelgavas centrā dzīvojošai. Pati ar viņu nerunāju, bet, kā man pastāstīja, viņa esot piedāvājusi mums padzīvot pie viņas Rīgā, kamēr "tur Jelgavā viss applūdis". Jā, protams, zemākās pilsētas nomales ir zem ūdens vai tuvu tam, bet ne jau centrs. Lai ūdens tiktu līdz manām mājām, būtu jābūt pamatīgam ledus sastrēgumam aiz pilsētas, un, ja tā būtu, ar Jelgavu būtu cauri. Tai pat laikā nevar noliegt, ka ūdens izskatās iespaidīgi. Šodien braucu pāri Lielupei un nevarēju saprast, kāpēc upes vidū aug zāle, kamēr pieleca, ka tie ir krūmi upes malā. Pasta saliņa tradicionāli zem ūdens, pils vēl pagaidām drošībā. Ja palasās jelgavniekos plūdu sadaļu, nevar vien nopriecāties par nedzīvošanu laukos. Lai nu ko, bet viņu vietā es negribētu būt. Lai pavasara pali ir normāla parādība, bet lai tie paliek Virzas "Straumēnu" laikā. Mūsdienās tā ir katastrofa. Elektrība, transports, tehnika.. Brr, pilsētā pret dabu tomēr ir drošāk, imho.

 Mana dzimtā pilsēta ieguvusi jaunu apskates objektu - plūdus. Spriežot pēc ļaužu plūsmām un bariņiem Pils salā vai uz tiltiem, varētu padomāt, ka kāds neliels festivāls notiek vai kas tāds. Bet nē, cilvēki iet skatīties Lielupi. Es arī, salalasoties šausmu stāstus par Jelgavu un novadu, šovakar aizstaigāju līdz upēm iečekot, kā ir. Lūk, kā mums palīdz tehnoloģijas - par to, kas notiek ārpus mājas, var ar uzviju uzzināt, neizejot no tās.