What does not kill you, makes you stronger.

     Biju pie oftamolōga, sapilināja man acīs kaut kādus pilienus, kā rezultātā:
1) nespēju normāli saskatīt neko, kas būtu tuvāks par 1,5 m;
2) manas acis šobrīd ir praktiski melnas, tb, acu zīlītes ir paplašinātas gandrīz līdz maksimumam [nepārspīlēju, bet tagad jau ir labāk - kad atnācu mājās un paskatījos spogulī, zaļā nebija praktiski nemaz];
3) iepriekšējais punkts noveda pie tā, ka mājās gāju raudot [jo asaroja acis :D] un gandrīz visu ceļu ar ciet acīm;
4) un šobrīd es sēžu tālāk kā rokas stiepiena attālumā no monitōra.
U know, no tik tālas pozīcijas monitōrs izskatās maziņš. Klaviatūru gan negribas tālu bīdīt, tāpēc rakstu kā pa miglu.. Grūti būt tālredzīgiem cilvēkiem, tagad saprotu. Bet vismaz ar redzi viss ok, arī zīlītēm. Varu mierīgu sirdi turpināt saņemt par tām komplimentus. Ir taču pierādīts, ka lielākas zīlītes padara cilvēku vizuāli pievilcīgu. Nu vot, that'z my secret weapon. Labi, cik nu secret, bet man pašai jau nu ļoti patīk. Un citi arī pamana. Pēc tam, kad mammas draudzene sabiedēja mani ar glaukōmu, visu laiku mazliet uztrauca šitais, taču tagad ir miers. ^^

     Kas gan šajos platuma grādos un gadalaikā var būt piemērotāks pusdienām kā aukstā zupa? Ahh, dievinu..