12:18 amŌ, nu re - vairs tikai nedēļa līdz Jaunajam gadam. Tikko vēl šausminājos, ka tikai desmit dienas palikušas.Šogad man ir 0% Ziemassvētku sajūtas. Nav izslēgts, ka tā parādīsies kad vēlāk, bet pagaidām: "Ziemassvētku vakars? Ēm, whatever." ... U know, es šaubos, ka man jebkad ir tā mega-giga-sajūta bijusi. Iespējams, bērnībā, bet tagad.. Īstenībā man Ziemassvētki neko nenozīmē. Ne es Dievam ticu, ne man ģimene sirdij tuva. Un Ziemassvētki vai tad ar ko vairāk saistās? Jaunais gads, jā, tā ir pavisam cita lieta - tie ir draugi, manējie cilvēki. Bet Ziemassvētki ir tikai svētku vakariņas. |
What does not kill you, makes you stronger.
December 24th, 2009
04:26 pmPagāišgad egles parādīšanās mājās mani pārsteidza nesagatavotu. Šogad vēl speciāli nodomāju, ka vecāki jau būs egli atveduši, tāpēc jābrīnās nav. Ha, te tev nu bija. Izeju lielajā istabā, paskatos uz eglīti un tāpat palieku stāvam ar vaļā muti. Ar visu savu lielummāniju vecāki nopirka eglīti podiņā. 70 cm. Jēziņ, dažas lielās bumbiņas, un egle jau šķitīs izrotāta. Es tikai ļoti, ļoti ceru, ka pēc izstādīšanas dārzā eglīte izdzīvos. |
05:07 pmForši, mani šorīt sapnī atkal nošāva. Nu gandrīz - paspēju pamosties. Šoreiz tas bija Vladimirs Iļjičs Uļjanovs, apmēram desmit neveiksmīgi mēģinājumi [jo revolveris atteicās šaut], un galu galā sašāva mani krūtīs. Ar sarkanu dārgakmeni. O_o Man nebija, kur bēgt, tāpēc no sākuma kaut kā mēģināju iesist Ļeņinam vai paskraidīt apkārt, bet pēc tam wnk pirms katra šāviena smaidīju viņam Holivudas smaidu, loool. Tad man apnika, praktiski var teikt, ka padevos domās, un viņam beidzot sanāca. Neko nejutu, bet zināju, ka basta. Ļeņins laikam aizgāja, nezinu. Es paliku turpat, izmēģināju dažādas pōzas, kā gribu, lai mani atrod, iegāju blakusistabā, paņēmu spilvenu, apgūlos pēdējoreiz un iedomājos par kabatā esošo telefōnu. So, sāku domāt, kam lai kādus pēdējos vārdus pasaka. Domās pārcilāju visas džeku kandidatūras [that'z totally me xD], sapratu, ka nevienu slepeni nemīlu vai tamlīdzīgi [dīvaini gan, ka par Māri neiedomājos], un nolēmu, ka Baibiņai jāuzzvana, jāpasakās par visu. Un pamodos.Jēziņ, kas pa sapni. Starp citu, sen nevienu sapni tik precīzi un pilnīgi neesmu iegaumējusi. Vot tā, meitenīt, skaties vēl pirms gulētiešanas gabalus, kur ir Padomju ASV. I Ļeņins [aizdomīgi līdzīgs piemineklim], i istabas, i šaušana no turienes. Nomiršana sapnī ir laba. Kā atceros, pagājušā reize, kad mani nošāva, bija pēc marta briesmīgās šķiršanās ar Garo. Tiesa, neesmu pārliecināta, ka šoreiz tiešām nomiru, bet īsi pirms pamošanās sākās vispārēja ķermeņa notirpšana."Nomirt sapnī - neprecētam kāzas, noskumušam laime. Mirt caur nošaušanu - nozīmē to pašu, tikai ātrāk piepildās." |
05:39 pm Priecīgus, mīļus un pūkainus! :) |
09:52 pmAij, tāda vienaldzība, ka vienalga. Laika gaitā kļūstu arvien trulāka. Aukstāka. Besī ārā, ka tā.//Eju atpakaļ ar vecākiem skatīties Polāro ekspresi. Ziemassvētki, yay. ^^ |
Powered by Sviesta Ciba