What does not kill you, makes you stronger.

December 5th, 2009

03:13 am

Heh, tas bija visnotaļ TheSecret-iski. :D Ēdu vēlās vakaiņas virtuvē, tb, sataisītas maizītes.. Ieraugu uz galda lašmaizīti un iedomājos, ka būtu prikōls suši uztaisīt, jo lapas vēl  palikušas. Atveru tuvāko kastroli [oFFtopic - NEKAD nevaru atcerēties, kā pareizi: kastrolis vai krastolis :D], un tur ir rīsi. Atveru skapi, un tur ir gurķis un pat avokādō. Un lasis vēl mazliet palicis. Tiesa, nācās iztikt ar sinepēm, un galu galā tas ir viens extreme crisis sushi/parody, bet cerams, ka vismaz garšīgs būs :D

03:31 am

Epic zivju vēlās vakariņas - tunčkonservmaziītes, lašmaizīte, suši - tik daudz zivs vienlaikus mājās pēdējo gadu laikā laikam neesmu ēdusi, vienīgi dažādās svinībās/ēšanās dažādus laš-gardumus. Priecē fakts. Varbūt sākšu beidzot zivis ēst, ja jau gribas, tāpat kā krējumu, sīpolus u.c. :D

Sinepēm all alone principā nav ne vainas, vismaz garšu nebojā.. Taču dedzina gan forši visu, jo es jau kompensējot liku, tātad, visai daudz. Bet ir ok. ^^

03:47 am

NB! Nekā jauna, sen zināmas domas, bet persōnīgo pārdomu procesā iegūtas. [Tas pats saprašanas motīvs..]

No banāna pa ķēdīti aizdomājos līdz dabiskajai atlasei. Ja pieņem kā faktu [!] to, ka tāda ir un tā vērsta uz ..hmm.. sugas skaita regulēšanu un labāko atlasi, tad cilvēkiem dabiskās atlases procesa ietekmēšana smagi atspēlēsies. Skanēs ļauni varbūt, bet tiek glābti/saglabāti tie, kam pēc idejas nevajadzētu būt. Mēs arvien atrodam veidus, kā pārspēt dabu[?], vairojamies tā, ka trusīši nobāl [es par ķīniešiem & the like], ņemam un tērējam visu pieejamo un nedomājam par nākotni [globālā mērgoā]. Ja mūs nepieveiks kāda super-slimība, tad bads vai saspiešanās pārapdzīvotības dēļ tiktāl, ka paelpot nevarēs, tb nosmakšana. Vai kas cits, whatever.
Nabaga polārlāči, neko nav izdarījuši un neko nevar izdarīt, bet ledus kūst, utt.


07:01 pm

Nu gan dzīve - vakar mani 6os no rīta modināja, šodien 6os vakarā. :D
Kad rīta gājiena ietvaros izgāju ārā no istabas pēc pamošanās, mamma pajautāja, kāpēc es piecēlos. Pati pamodināja, un vēl prasa, lol.

07:25 pm

Ē, atcerējos, ka sapnī braucu ar motociklu [!], pārsniedzu ātrumu [116 km/h pilsētā, tā bija rakstīts protokōlā], mani apturēja ments un uzlika Ls 27 sodu! Auto es vēl saprastu, bet ar moci, lol? :D

es: Pag, tad kāds man ātrums bija?
ments: 116.
es: Ko? O_o Ā, 116? Man likās, ka 160. xD

11:19 pm

Tādas filmas kā "Kāzu rīkotāja" [paldies mammai, ka okupēja kompi un man nācās pie TV pārvākties] tik sasodīti uzdzen ilgas pēc skaistiem happy ending, ka pilnīgi dzert gribas.
Powered by Sviesta Ciba