What does not kill you, makes you stronger.

November 30th, 2009

12:50 am

Bet rozīte atdzīvojās. ^^ Pēc dienas mašīnā viņa izskatījās nu ļoti žāvēta, īpaši pēc tam, kad atceļā no Jūrmalas kādus pāris km nocepās uz priekšējā paneļa tieši gar to spraugu, kur karsto gaisu pūš. Bet dzīva.
Žēl, ka tikai rozīte.

02:36 am

Naktīs strādāt tomēr ir visideālāk. Austiņās SOAD, kas atkal ir mana brīža sajūtu mūzika, un rukā tik uz priekšu. Pēdējo divu stundu laikā ne reizi strādājot neatcerējos ne par kādiem Cukuriem, Māriem vai Jāņu pārsteigumiem. Jā, ideāli. Plus, darbs ir produktīvs - tiešām strādāju.
Darba terapija, heh. Labi, ka vēl tik drīz arī nepabeigšu. [Perfekciōniste takš.]


05:13 pm

Saudzīgā atšūšana rezultējās tajā, ka džeks grib turpināt satikties. Grib naivi domāt, ka sanāks. Un ko gan vēl manai iekšā sēdošajai kucei vajag? "Lai jau," viņa saka. "Kamēr gaidi uz Cukuru, kāpēc gan nē?" Guess, ko apzinīgā SoftDB atbild pretī... Protams, ka to, ka negribu cilvēku čakarēt.
Bez problēmām es laikam nemāku dzīvot. Taču, kā var nebūt problēmu, ja apkārt ir tikai 2 draudzenes un džeki?

Starp citu, viņš teica, ka vakar "dievīgi uzvedos". Damn, laikam tiešām viņam iepatikos. Kāpēc tā nevar būt ar tiem, ko vajag? [Nesaku, ka es Cukuram nepatīku, bet šitā uz labu cerošā un naivā vēlme turpināt no Jāņu pārsteiguma puses.. varētu vismaz daļēji pielipt Cukuram. Vairāk par to līmeni, kur sākas vēlme pēc attiecībām, man tāpat nevajag.]


Powered by Sviesta Ciba